Augusts 11., 2015
| 10:21
|
Comments:
nu, tā kā es saprotu "brīnumu", tad tas IR paradokss un IR kaut kas tāds, kas tuvojas nullei
nu tb ieraudzīt dievu vai ieraudzīt apaļu kvadrātu, same shit, un, jo tas kvadrāts apaļāks, jo lielāks brīnums, jo vairāk dieva
praksē, protams, atšķirības nav, tāpēc jau ir runa par "amorāli", nevis, teiksim, "nepraktiski" vai "bīstami"
uuun tad mēs nonākam pie koncepta ``amorāli``, kas manā skatījumā tik tiešām ir ``iracionāli, bīstami`` (nu kā lejāk Tavs piemērs par tiešām aizliedzmajām lietām like stiprās narkotikas)
Tb amorāli ir tas, kas kaitē reāliem cilvēkiem nevis tas kas kaitē kaut kādai abstraktai ``morālei``, tā man šķiet.
"amorāli" kā "es nevaru uz sitiena precīzi pamatot, kāpēc ne, bet es zinu, kas ir pareizi un kas nav"
promska es varētu, ja es nebūtu brīvdienu agnostiķis, izdomāt pamatojumu (mans iekšēji/emocionālais ir tas, ka šī pozīcija vislabāk palīdz turēt atvērtu prātu jaunai informācijai, un apstrādāt to no dajebkādām pozīcijām, bet tas jau ir tas sētas agnostiķa, ne karojošā agnostiķa pamatojums)
//palīdz turēt atvērtu prātu jaunai informācijai//
Jess, šitas ir tas, ko es saucu par ``Ahnenerbe`` pieeju. Ahnenerbe bija tas friču kantoris, kas ar visādu mistiku nodarbojās un parciāli tādēļ šamie nobremzēja/ pakāsa savu kodolprojektu, prioritāšu kļūda.
Bet es ar šo domāju zināmu monitoringu, tas ir - piesekojam visādiem fringe frīkiem tipa okultistiem un tml. A ja nu viņi ar bakstīšanās metodi ir kko uzbakstījuši. Protams 99.8% būs figņa. Bet piesekojam. Protams, visas potenciāli jocīgās lietas pārbaudot tā, kā zinātnē pārbauda. Kā zinātniskas hipotēzes.
Jā, H. Raits ``burvestību liecinieks`` sorotf par šito.
Ētiskā intuīcija gan mēdz būt tikpat neuzticama, cik visas pārējās "iekšu sajūtas" — ikdienā, protams, ir daudz gadījumu, kad ātruma labad var izmantot arī to, bet būvēt morāles sistēmu tikai uz "ar iekšām zinu, kas ir pareizi un kas — nav" varētu būt stipri nedrošs pasākums. |
|
|