OK, tātad atšķirības reducējas uz izteikuma ``ir tā...`` nomaiņu ar izteikumu ``atbilstoši mūsu patreizējām zināšanām un izpratnei, ir tā...``, kur otrais, protams, ir korektāks. Jo plikais izteikums ``ir tā...`` nozīmē ``nekāds daudzums pretējas evidences mani nepārliecinās``, kas protams ir grāvis un varbūtību teorijā tas parādās kā aizliegums varbūtībai būt exakti 0 un 1.

Korekti tad ir teikt P (ir dievs) tiecas uz 0, jo visa līdzšinējā evidence ir pret to un šis patterns saglabājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jes, bet P ("ir dievs") jau sevī lielākoties ietver "dievs ir brīnums", t.i., jo mazāka iespējamība, ka dievs ir, jo lielāka iespējamība, ka viņš ir kā brīnums

nu ja atceries Prečeta Guards! Guards! bija tas moments, kurā pūķi varēja nošaut tikai tad, kad varbūtība ir viens pret miljonu, nevis viens no desmit :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Which is all very cute, taču varbūtību teorija tā nedarbojas, as in it goes against the maths. Protams, Prečeta Diskpasaulē notiek ne tas vien, es te pieticīgi aprobežojos ar mūsējo. :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuvot, agnostiķis nav tāds viss aprobežots! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nā, tā nav aprobežotība, tā ir sekcijās sadalīta galva. Hipotēzes — vienā plauktā, pasakas — citā, matemātiku — vēl citā; utt.

Vai, precīzāk, agnostiķis pēc Beijesa stipri atšķiras no agnostiķa klasiskā, kur, ja pēdējam eksistē liela homogēni pelēka "nezinām un varbūt nezināsim" zona, tad pirmajam tā ir sadalīta ļoti dažādos pelēkajos toņos, kur daži tikai tīri matemātiski nav melni vai balti (un paši toņi arīdzan tiek apdeitoti saskaņā ar ienākošo evidenci).

(Reply to this) (Parent)

Hmmm, brīnums šķiet nozīmē vnk mazvarbūtīgu, bet iekšēji konsistentu (tbš tādu-kas-var-notikt)fenomenu. Te atkal jautājums par paradoksu. Vai var gadīties tāds brīnums, kas sevī iekšā satur paradoksu? Ar ``gadīties`` te domājot jebkuru, tātad jebkuru ne-nulles varbūtību.

Ha, vispār šī ir vieta, kur varbūtību teorija nedaudz berzējas ar citām matenes nozarēm (nu vai man šilierējas, ka berzējas), jo varbūtību teorija saka, ka P>0>1 exakti vienmēr, bet (mat.) loģika saka, ka fenomeni, kuri satur paradoksu, notikt nevar principā.

Enīvej šitas ir bik sholastika, jo praksē jau P=>0 un P=0 ir neatšķirami, nu vienīgi pirmais ir matemātiski korekts bet otrais ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tā kā es saprotu "brīnumu", tad tas IR paradokss un IR kaut kas tāds, kas tuvojas nullei

nu tb ieraudzīt dievu vai ieraudzīt apaļu kvadrātu, same shit, un, jo tas kvadrāts apaļāks, jo lielāks brīnums, jo vairāk dieva

praksē, protams, atšķirības nav, tāpēc jau ir runa par "amorāli", nevis, teiksim, "nepraktiski" vai "bīstami"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uuun tad mēs nonākam pie koncepta ``amorāli``, kas manā skatījumā tik tiešām ir ``iracionāli, bīstami`` (nu kā lejāk Tavs piemērs par tiešām aizliedzmajām lietām like stiprās narkotikas)

Tb amorāli ir tas, kas kaitē reāliem cilvēkiem nevis tas kas kaitē kaut kādai abstraktai ``morālei``, tā man šķiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"amorāli" kā "es nevaru uz sitiena precīzi pamatot, kāpēc ne, bet es zinu, kas ir pareizi un kas nav"

promska es varētu, ja es nebūtu brīvdienu agnostiķis, izdomāt pamatojumu (mans iekšēji/emocionālais ir tas, ka šī pozīcija vislabāk palīdz turēt atvērtu prātu jaunai informācijai, un apstrādāt to no dajebkādām pozīcijām, bet tas jau ir tas sētas agnostiķa, ne karojošā agnostiķa pamatojums)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//palīdz turēt atvērtu prātu jaunai informācijai//

Jess, šitas ir tas, ko es saucu par ``Ahnenerbe`` pieeju. Ahnenerbe bija tas friču kantoris, kas ar visādu mistiku nodarbojās un parciāli tādēļ šamie nobremzēja/ pakāsa savu kodolprojektu, prioritāšu kļūda.

Bet es ar šo domāju zināmu monitoringu, tas ir - piesekojam visādiem fringe frīkiem tipa okultistiem un tml. A ja nu viņi ar bakstīšanās metodi ir kko uzbakstījuši. Protams 99.8% būs figņa. Bet piesekojam. Protams, visas potenciāli jocīgās lietas pārbaudot tā, kā zinātnē pārbauda. Kā zinātniskas hipotēzes.

Jā, H. Raits ``burvestību liecinieks`` sorotf par šito.

(Reply to this) (Parent)

Ētiskā intuīcija gan mēdz būt tikpat neuzticama, cik visas pārējās "iekšu sajūtas" — ikdienā, protams, ir daudz gadījumu, kad ātruma labad var izmantot arī to, bet būvēt morāles sistēmu tikai uz "ar iekšām zinu, kas ir pareizi un kas — nav" varētu būt stipri nedrošs pasākums.

(Reply to this) (Parent)

Paradoksi jau by default eksistē tikai uz kartes, teritorija nekad nav paradoksāla (tā tikai var būt maz izprasta, tajā vai citā stūrī).

Since the beginning
not one unusual thing
has even happened.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tb tu citiem vārdiem pateici, ka tiešām paradoksālas lietas līdz ar to ir nereālas, realitātē nenotiekošas, par ko arī ir bazars.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pretty much. Paradokss kādā hipotēzē vai modelī ir evidence šī modeļa nepilnīgumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet, ja mēs varam pateikt "apaļš kvadrāts" un cilvēki zina, kas ar to domāts, lai arī tādas lietas nav, tad tā ir evidence kaut kā nepilnīgumam. bet vai sistēma, kurā NAV iespējams pateikt "apaļš kvadrāts", būtu pilnīgāka nekā sistēma, kurā ir iespējams to pateikt?

/sorry, zem viena alus, droši vien šo te jau gudrāki cilvēki ir izfiškojuši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, tīrajā matemātikā ir zonas, kurās sanāk žonglēt starp pabeigtību un konsistentumu. Empīrikā neko tādu pagaidām nav izdevies novērot, tur nekonsistentums burtiski nozīmē vai nu kļūdainu metodoloģiju, vai nepilnīgas hipotēzes, vai nepilnīgus priorus (zināšanas, no kurām tiek atvedinātas jaunās hipotēzes).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

imo ir kaut kāda pelēkā zona starp tīro matemātiku un empīriku

nu tb kad man saka "apaļš kvadrāts", tad teicējs zina, ko domā, un es zinu, ko viņš domā, t.i., tēls tiek nodots
lai arī nekas tāds reāli nepastāv
bet ir kaut kāda zona, kurā "apaļš kvadrāts" pastāv pietiekami lielā mērā, lai būtu iespējams pateikt "apaļš kvadrāts" un tas meikotu vairāk sensa nekā, teiksim "al;fakla\n"

un tā ir tā zona, kas mani (reizēm) interesē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan neteiktu, ka tas meiko vairāk sensa, ja nu vienīgi tik daudz, cik katrs no abiem vārdiem atsevišķi ir labi zināms koncepts un tādēļ var rasties iespaids, ka kaut kam sensu meikojošam būtu jābūt arī šo konceptu apvienojumam.

Problēma jau nav tajā, ka "apaļš kvadrāts" neeksistē fiziski iespējamo lietu telpā; tas neeksistē arī daudz lielākajā loģiski/matemātiski konsistento lietu telpā, kas [man?] nozīmē to pašu, ko neeksistēšana vispāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tu nevari noliegt, ka pēc tam, kad man saka "a apaļš kvadrāts ir?", seko meaningful saruna (tieši par apaļu kvadrātu, nevis "apaļš" un "kvadrāts" atsevišķi), kamēr pēc "a l;kjfa;nf j\na laksdfkl ?" tāda neseko

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, jo vārdi "apaļš" un "kvadrāts" paši par sevi ir labi zināmi koncepti, ar masīvām slēptajām inferencēm un visu pārējo, kas pienākas godīgiem vārdiem.

Problēma šeit ir tajā, ka šo konceptu loģiskais apvienojums joprojām ir gramatiski korekts, taču matemātiski un semantiski tas ir nonsenss (bet to ir grūtāk pamanīt, it īpaši trenētākam prātam, kas godprātīgi tērēs savu dārgo laiku, mēģinot stādīties priekšā, kādā lavkraftiskā ģeometrijā tas tomēr varētu meikot sensu.

(Reply to this) (Parent)

Jā un tieši tāpat mēs varam pateikt ``dievs`` un rakstīt par to dark fantasy, bet mēs nevaram iegūt konsistentu dieva aprakstu, lai tādu uztaisītu.

Un rakstīt mēs tieši tāpat varam arī par citplanētiešiem, kurus tieši tāpat neesam sastapuši, šitas laikam ir tas, ko Tegmark klasificē kā dažādu kārtu esamības

Tb citplanētieši mums te var būt, lai arī nav konstatēti
Ceļojumi laikā atpakaļ mums te šajā visumā būt nevar, bet var iedomāties tādu visumu, kurā ir.
Dievs nevar būt nekādā iedomājamā visumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

whoa, apsīkumo atšķirību starp pēdējiem diviem teikumiem

(es te veru vaļā otru alu un esmu kļuvusi reāli slinka uz diskusiju, ja)

bet vispār kkas tur ir, nu tb savu fantasy un sf es rakstu pēc reāli līdzīgiem principiem, un dievu iefigačīt man nav izdevies ne vienā, ne otrā, hmmmm

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atšķirība ir starp fizikālo un loģisko neiespējamību.

Vai ceļojumi atpakaļ laikā ir iespējami vai nav - to nosaka dotā visuma uzbūve. Ir pamats domāt, ka mūsējais ira izveidojies tā, ka te šādas iespējamības nav, empīrika arī saka apmēram to pašu. Tātad - fizikāli neiespējama lieta. Ja runā par mūsu fiziku.

Bet - nav zināms aizliegums uzkonstruēt tādu visumu, kura uzbūve būtu tāda ka šādi ceļojumi tajā būtu iespējami. Tas būtu citāds nekā mūsējais, iespējams, ka mēs tajā dzīvot nevarētu, bet tas būtu konsistents.

Savukārt ar dievu un apaļiem kvadrātiem ir next level neiespējamība - ir pamats domāt, ka nav iespējams uzkonstruēt tādu visumu, vai spontāni rasties tādam visumam, kurā šīs lietas būtu iespējamas. Tā ir loģiskā neiespējamība.

OK, protams, kā Tu teici, mēs joprojām varam operēt ar jēdzienu ``paradokss``, pateikt ``A kas ir neA``utt, bet mums nesanāks ne tikai uztaisīt tādu figņu, bet arī uztaisīt tādu visumu, kurā var uztaisīt tādu figņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uf, tad mums būtu jādefinē dievu (ar ko faktiski vajadzēja sākt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujanu, nevar jau konsistenti nodefinēt. Ibo pretrunas atribūtos. Labi, ir dažādi veidi, kā dažādu pasugu teisti mēģina to definēt, tur klasiskais monoteisms palido uzreiz kaut vai uz pretrunu ``dzīvs/ pilnīgs (perfekts)``, citos variantos pretrunas ir maskētākas, bet arī atrodamas. Un visi reizē viņi neiztur piekasīšanos atribūtam ``ne-materiāls``, jo tas visos tajos paveidos ir klātesošs.

(Reply to this) (Parent)