Augusts 11., 2015
| 10:21
|
Comments:
Nē, turēšanos uz sētas es biju domājis tieši kā turēšanos pie uzskata, ka šīs lietas ir "unknown and probably unknowable" (t.i., maksimālās entropijas priors, varbūtība tiek vienādi sadalīta uz visām apskatītajām hipotēzēm). Tagad, atskatoties, varu saprast, ka biju izteicies viegli pārprotamā veidā, sorī.
Un + tas, ka ateisms vispār ir secinājums no materiālisma => pār-dabisku alias ne-materiālu lietu nav, šie apzīmētāji paši par sevi jau satur pretrunu.
Materiālisms un ateisms ir tuvi, bet tā nu gan gluži nav, ka ateisms izriet no materiālisma. Pārdabisko alias dabiski nekādi neietekmējošo nav vērts apskatīt, tieši tāpēc, ka tas dabisko nekādi neietekmē. Ir-nav ir tikai nenozīmīgs filosofisks diskurss par subjektīvo bez objektīvas vērtības.
//Pārdabisko alias dabiski nekādi neietekmējošo nav vērts apskatīt//. Tieši tā. Un tad ņemot vērā teistu apgalvojumu ``dievs = pārdabiska būtne`` sanāk, ka to nav vērts apskatīt. Līdz ar to sanāk ateisms, vai ne? Tas ir - lai cik tālu mēs atvirzītu nezināmā robežu, attālinot viņu visu laiku, ir zināms, ka tur nekad neparādīsies nekas tāds kā dievs.
Savukārt ja kādi viltīgi teisti runā par ne-pārdabisku dievu, tad runa ir vnk par iespējamu jaudīgāku saprātu, tā ir parasta lieta. Nu tātad ``resnāki`` citplanētieši, kādi, protams, ir pilnīgi iespējami.
Nez, man liekas arī maksimālās entropijas priekšpieņēmums tomēr paģēr kaut kādu apskatāmu hipotēžu kopu.
Agnosticisms visus tos tur apgalvojumus noliek ārpus novērotāja notikumu horizonta. Tam nav nozīmes, jo tas mūs nekādi neietekmē. Ja ietekmētu, nebūtu nezināms.
Es principā neesmu agnostiķis aiz tā iemesla, ka dažas hipotēzes ir iekšēji pretrunīgas. Piekrītot visam par zināmo/ nezināmo, novērojamības horizontu etc es tomēr atrodu, ka ir lietas, par kurām jau ir zināms, ka tās nevar būt, piemēram apaļš kvadrāts Eiklīda ģeometrijā, dievs, ceļošana laikā atpakaļ mūsu Visumā, klasiskais perpetuum mobile, kas pārkāpj TD2lik. |
|
|
|
Sviesta Ciba |