Man šķiet, ka LV izglītības vide ir ļoti neviendabīga un ir iespējams šeit atrast arī labu izglītību.

Bet skolā mācīšanās un izglītība ir tikai daļa no tā, kas tur notiek. Manuprāt, daudz svarīgāka ir tās otra funkcija - skola iemāca socializēties un cīnīties. Skola indivīdam ļauj saprast, kas ir konkurence, teorētiski māca arī darbu komandā un vēl visādas tādas lietas, kas tomēr nāk par labu. Diez vai to visu var iemācīties mājās.

Skolā ir jārausta meitenes aiz bizēm un dažus gadus vēlāk jābučojas ar viņām klasesvakarā. :) Un šis arī ir mega svarīgi.

(Reply to this) (Thread)

Plus daudz.
Lai cik netīkami, iespējams, būtu bijuši daži no kaut kādiem skolas laika atgadījumiem, nezinu, vai es būtu gribējusi, lai tie man tiek aiztaupīti. Jo tie daudz ko iemācīja. Kur nu vēl viss pozitīvais.
Tas no šodienas viedokļa, protams.

(Reply to this) (Parent)

Tieši tā - jo ātrāk cilvēks saprot, ka reālā dzīve nav nekāda medusmaize, jo labāk.

(Reply to this) (Parent)

Plus, tas neizslēdz papildus mājskološanu.

(Reply to this) (Parent)

Tieši tā - skolas pamatuzdevums ir apgūt mācīšanās metodiku un, galvenais, socializēšanās iemaņas (augstskolās - veidot paziņu vidi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mācīšanās metodiku daudz efektīvāk un plašāk (atbilstoši savām iespējām, nevis gaidot, kamēr pievilks sliņķus vai iekrītot kompleksos, jo gudrīši spēj ātrāk) var apgūt ar individuālu pieeju, nevis 30 cilvēku klasē
socializēšanās iemaņas tikpat labi var apgūt jebkur, tā kā skolā tās īpaši nemāca, neregulē etc., katrs pats par sevi cīnās; skola sāk par to turēt rūpi tad, ja "krīti ārā no rāmjiem", kamēr ieturies - pof* par tavām socializēšanās u.c. iemaņām.

vai tad nezini to slaveno teicienu "skola (arī augstskola) nevienam neko ar karotīti mutē neieliek - pašamir jāgrib un jāmācās", lūk, to var darīt arī ārpus konkrētās institūcijas un, kā pieredze rāda, personalizēta attieksme rezultējas daudz labākos panākumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūkojot pēc informācijas druskā par izglītības sistēmu veidošanas pamatprincipiem, man radies iespaids, ka izglītības sistēma kā "kadru kalve" ir tīrs XIX-XX gs. produkts, bet mūsdienās tā pamatā domāta tieši lai iemācītu jauno paaudzi socializēties (tai pašā ASV visnotaļ atklāti runā, ka valsts skolas sabiedrības nabadzīgajiem slāņiem pastāv tikai šī mērķa labadiņ - lai jaunieši nenonāktu bandās, - un zināšanu kvalitāte ir sekundāra, salīdzinot ar prasmēm sadarboties, diskutēt u.tml.).
Savukārt augstskolas ir sociālo kontaktu un brālību veidošanas vietas, kur jaunie cilvēki liek pamatus turpmākajai sadarbībai un karjerai mūža garumā. Protams, ir kāda daļa, kas mācās, vēloties kļūt par augstas raudzes speciālistiem kādā nozarē, taču tas pamatā domāts vai nu entuziastiem, vai censoņiem no trešās pasaules (jebšu pašu proletāriešiem) kā veids uzkārpīties sociālajā hierarhijā augstāk.

Tb man radies iespaids, ka pats galvenais veiksmīgai dzīvei ir tieši socializēšanās prasmes (kuras mājās nevar apgūt), aber indivīda zināšanas un prasmes ir tikai papildis bonuss vai hobijs. Protams, arī mūsdienās, pateicoties talantam un prasmēm, vēl ir iespējams kļūt par nākošo Einšteinu vai Kirī un kļūt, piemēram, par "Eiropas zinātnieku", taču vairumā gadījumu vienīgais, ko dod laba izglītība, ir garantēta būt par skolotāju skolā kur provincē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau minēju - tas ir aizspriedums, ka "mājās" nozīmē būt inkubatorā vai izolatorā. Tāpat ir kontakti, vienīgais, tie ir mērķtiecīgāki. neredzu tur nekā slikta un, komentējot to sekojošo tekstu par vilku likumiem, tie jau nav tādi tikai darbā, bet arī visur citur (un nevajag domāt, ka mājskolots bērns pats automātiski ir kkāds jēriņš..) un es nedomāju, ka tā ir kkāda 'norma', kuras priekšā noliekt galvu un nekritiski pieņemt/turpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, es gana daudz esmu dzīvē redzējis, ka šādi "mājas inkubatorā" audzināti laudis, kaut guvuši daudz plašākas zināšanas un ir galvas tiesu pārāki par vienaudžiem, top absolūti bezspēcīgi, sastopoties ar klaju ļaunprātību vai vienkārši plašākā sabiedrībā eksistējošiem nerakstītiem likumiem, ar kādiem tas cilvēks ģimenes un ģimenes paziņu lokā gluži vienkārši nav sastapies. Visuzskatāmāk tas izpaužas gadījumos, kad cilvēks dzīvo ilūzijā, ka viņa panākumu atslēga ir viņa prāts un prasmes, brīnās, kāpēc tas netiek novērtēts, un nesaprot, ka netiek novērtēts nevis nepietiekamās kvalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka neprot nodibināt "vajadzīgus sakarus" un sadzert ar "vajadzīgiem ļaudīm". Protams, tas automātiski anulējas, ja aug ģimenē, kur šie likumi zināmi un tiek piekopti, saskarsmē ar sabiedrību (tb ja vecāki un draugi dzīvo, piemēram, ciešā saskarē ar kādu KKF u.tml. iestādēm, tb jaunietis no bērna kājas apzinās, ka svarīgākais ir, lai kāds labs paziņa komisijā būtu). :)

Kas raksturīgi pēdējās desmitgadēs, ka, runājot par mācīšanos labā skolā vai studijām labā augstskolā, vienmēr diskusijā parādās akcents par iespējām apgūt prasmi veidot sakarus un iedibināt paziņu loku, kas indivīdu pavada "pieaugušo" dzīvē. Pie tam šī nostādne ir TUR (mītiskajos Zelta Miljarda Rietumos), nevis dievzemītē (jo mēs te vēl joprojām dzīvojam XIX gs. idejā, ka skola ir lai zināšanas apgūtu). Tāpēc es pievēršu šim aspektam uzmanību, ka aizdomas, ir mainījušies spēles noteikumi, par ko nezinām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar prasmēm tieši nesaistītas 'cunftes' saites un 'profesionālā vide', ieradumi, nav nekas jauns, gadsimtu, gadsimtu, gadsimtu laikā tā ir bijusi norma, nezinu, kamdēl Tev tā šķiet kkāda jauna parādība.

otrkārt, atkārtošos, iespējams, ka arī ir "dzīvnieku likumi", bet tas nenozīmē, ka pašam vajag degradēties līdz tam. Vai Tu savai meitai labāk iemācītu sist ar bomi un šaut ar šaujamo, jo tā daudz ātrāk pie piķa var tikt, nekā sēžot tajā pašā kolektīvajā dārziņā/skolā etc.? visdrīzākais, ka nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gluži vienkārši var būt ļoti nepatīkams jaunums jaunajam cilvēkam, kurš nepieciešamās iemaņas nav apguvis bērnībā un pusaudža gados (bērnudārzs-skola), un pieaugušo dzīvē ieiet, nenojaušot par šādu attiecību starp ļaudīm pastāvēšanu (pareizāk, ar pārliecību, ka tas uz viņu neattiecas).

Gadiem ritot, aizvien skeptiskāk raugos uz ļaužu iecerēm ignorēt mātes dabas likumus un tos pakļaut konstrukcijām "kā jābūt".

Būs jau labi - tikai ieminējos tāpēc, ka mājapmācība man šķiet saistīta ar asocializācijas riskiem, bet ja citiem tā nešķiet, tad jau viss ir kārtībā. Tāpat katrs tos savus bērnus audzinās pa savam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau minēju - viss atkarīgs no stratēģijas. Ja vecāki būs aizņemti darbos un bērns "nogrūsts" mājskolotājiem - tāpat kā bērni tiek nogrūsti skolās - tad, protams, asocializācijas risks pastāv, bet visādi citādi tas ir no nezināšanas cēlies aizspriedums, tā kā saites starp sabiedrības locekļiem ir daudz un dažādas (piemēram, hobiji, pulciņi, treniņi, interešu klubi, nometnes, ceļojumi, izbraukumi, 'lauki', rotaļāšanās sētās u.t.t.)
Kā arī par zemu novērtē bērna raksturu. var gadīties, ka pats jaunais cilvēks ir gana vilks, līdz ar ko neredzu, kā mājskološana padarīs viņu par jēriņu. Kā arī visi jēriņi nav nākuši no mājskološanas vides - skola ir pamanījusies gan salauzt, gan nesalauzt arī miermīlīgus bērnus.
u.t.t., u.t.jp.
Aspektu ir daudz, līdz ar to Tavs arguments par "visi cilvēki zvēri, labākas izredzes tiem bērniem, kurus jau no maziem gadiem audzina par vislielāko no zvēriem" nav īsti lāga

(Reply to this) (Parent)

Jā. Pie tam pēc mājapmācības reti pieejama Valdorfaugstskola un Valdordfdarbavieta.

(Reply to this) (Parent)

tā ir, protams, bet var socializēties arī veselīgākā vidē un setingā, kur, piem., komplektā nenāk kaut kādi twisted autoritātes paraugi un neviens nemēģina sapist tavu domāšanu, spiežot to kaut kādos aprobežotības rāmjos, pamatojoties - alas! - uz to pašu autoritāti utt. tb ilgstoša un rutinēta saskarsmes pieredze vienaudžu grupā ir viena lieta, un tā ir būtiska normālas sociālo iemaņu un personības attīstības sastāvdaļa, tomēr skolā ir gana aspektu, ko no tiesas aiztaupīt nenāktu par ļaunu. vismaz atskatoties uz manu skolas laiku es toč domāju, ka i would had been much better off bez visas tās ēnu ekonomikas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur būtu pieejama tā veselīgā vide?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā nu vairs nav mana problēma, bet variants a) ir interešu izglītība, variants b) playmates n shit.

(Reply to this) (Parent)

Tā ir kaut kāda jauno laiku parādība, vai ir jāiet speciālā skolā, or it's just me? Es kaut ko tādu esmu novērojis tikai amerikāņu filmās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko tieši? to, ka skolotājiem nav ar galvu viss labi, kur nu vēl profesionalitāti? savādi savādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā. Es sapratu, ka tu par socializēšanos audzēkņu vidū. Nu, nezinu. Maksimālais skolotāju nodarījums bija radīt nevēlmi apgūt viņa pasniegto priekšmetu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet tas jau arī tas ļaunums [izlaižam garu jo garu bla bla]. aklais vada aklos - jei, how much fun is that?! (arī nākotnes perspektīvā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, atskaitot klīniskus gadījumus, tur arī viss nav tik viennozīmīgi. Šis tas jau arī atkarīgs no apmācāmā. Kamēr pie viena pasniedzēja performēja viena daļa audzēkņu, tikmēr pie cita stila pedagoģijas tie pirmie vairs neperformēja, kamēr performēt sāka otrie.

(Reply to this) (Parent)

ja izmaiņas esošajā sistēmā ir pārāk sarežģītas/neiespējamas, tad labāk ir izstāties, jā.
Pēdējo divu gadu laikā, saistībā ar nemitīgajām maiņām un pārmaiņām bērnu dārzā, var ļoti labi redzēt atšķirību starp spējīgiem pedagogiem un tiem, kas ir palikuši un šī pieredze arī ir likusi izdarīt konkrēto secinājumu.

(Reply to this) (Parent)

Skola šo visu "māca" uz papīra, jo reāli praksē cilvēks tiek iemests vidē, kurā no viņa paģēr izpildītus mājas darbus un atzīmes plus mīnus līmenī; par socializēšanos, personības izaugsmi u.tml. varbūt formāli atbildi klases audzinātājs un skolas psihologs, bet praktiski katrs cīnās pats par sevi, labāk kļūst tikai augstskolā, kad nevis random salikti cilvēki tiek atstāti diezinkāda pedagoga žēlastībā, bet gan kopā nāk cilvēki, kuriem ir kkādas kopējas intereses

otrkārt, tas ir aizspriedums, ka mājās cilvēks kļūst izolēts, socializēšanās, kontakti u.tml. ir un ir pietiekami daudzveidīgi (pie nosacījuma, ka senčiem rūp un ir gan ģimenes aktivitātes, gan hobiji u.tml.) kā arī visas Tavas nosauktās situācijas ir iespējams sastapt un tajās mācīties ne tikai skolas vidē. Aizspriedums, ka tikai skola to iedod, ceļas no tā, ka skolā bērni ir spiesti pavadīt gana daudz laika, kas savukārt ceļas ne tikai no izglītības vajadzības, bet arī no citiem aspektiem, piemēram, vecāku nodarbinātība u.tml.

jebkurā gadījumā, kopš nākas saskarties ar bērna izglītību (bērnudārzs ar tā nenormālajām izmaiņām pat viena gada ietvaros, izglītības prospekti skolā) rodas cīša doma, ka, ja tiešām rūp izglītības kvalitāte, tad iestādēs to jāmeklē ar uguni. un ja jau ar uguni, tad šos pašus spēkus un resursus var ieguldīt mērķtiecīgāk

(Reply to this) (Parent)

Sensenos laikos man bija neskaidra nojausma, ka ilgstoši uzturēties barā (un bērnudārzs ir bars pēc nejaušas izvēles principa) bērnam var ļaut no apmēram 6-7 gadu vecuma – tad, kad personības kodols ar cik necik cietu apvalku. Nu ir laiks, kad varu palūkoties apkārt pa saviem un paziņu bērniem, vai šai teorijai ir jelkāds apstiprinājums. Sagadīšanās vai nē, bet 2 vispašpārliecinātākie un ar sevi vislielākajā saskaņā ir tie nu jau pieaugušie, kuri nav gājuši bērnudārzā ne 1 dienu.

(Reply to this) (Thread)

Nu es bērnudārzā ar gāju īsu brīdi un mans bērnudārzs tiešām bija baigā miskaste, tā kā par to varu piekrist, bet nu skolā jāiet tomēr ir. :)

(Reply to this) (Parent)

tas gan ir ļoti atkarīgs no ģimenes, kurā bērns pavada savu laiku, kuru citādi būtu pavadījis bērnudārzā. sapist prātiņu, es atvainojos, var visur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, protams, bet tāpēc arī ir: ja MAN būtu tā naudiņa, tad ES... zinot savu bērnu un redzot, kādas lozes ar iestādēm mums ir izkritušas kopējā loterijā, secinu, ka labāk būtu mērķtiecīgi mājskolot. tas, vai šī pieeja ģeld kā kārtula arī citiem, neņemos te spriest

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidra lieta, tas komentārs bija domāts vairāk Porkupīnei :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hhhh, kā, vai tad ar vēl kādu bez MANIS te var runāt?! kā uzdrīzksties?!!!!

(Reply to this) (Parent)

Cik nu man nācies redzēt, šādi iegūta pašpārliecība sabrūk, šādam indivīdam nespējot strādāt komandā ar 9 padebīliem īpatņiem, jebšu sastopoties ar klajiem meliem un intrigām, kad ļaudis veido karjeru, apzināti gremdējot citus - cilvēks nav neko tādu dzīvē (ar ierobežotu un selektīvi atlasītu paziņu loku) sastapies un nespēj adekvāti spēlēt pretī.

(Reply to this) (Parent)

gandrīz vai jāpiekrīt. nekas veselīgs šobrīd nenotiek nedz bērnu dārzos, nedz sākumskolā. saskarsmes problēmas ar vienaudžiem ir tikai viens mazs aspekts no tā plašā sviesta, kas tur notiek. un komunikāciju ar vienaudžiem var veiksmīgi nodrošināt paralēli mājskološanai. mājksološana automatiski nenozīmē, ka bērnam tiek liegta socializēšanās. noskatījos šonedēļ raidijumu "krustpunkti" par to ļembastu ar mācību līdzekļu iegādi un jāteic, ka skats uz pašreizejo izglītības sistēmu ar Ķīli priekšgalā izsaktās stipri žēlīgs.