Skola šo visu "māca" uz papīra, jo reāli praksē cilvēks tiek iemests vidē, kurā no viņa paģēr izpildītus mājas darbus un atzīmes plus mīnus līmenī; par socializēšanos, personības izaugsmi u.tml. varbūt formāli atbildi klases audzinātājs un skolas psihologs, bet praktiski katrs cīnās pats par sevi, labāk kļūst tikai augstskolā, kad nevis random salikti cilvēki tiek atstāti diezinkāda pedagoga žēlastībā, bet gan kopā nāk cilvēki, kuriem ir kkādas kopējas intereses

otrkārt, tas ir aizspriedums, ka mājās cilvēks kļūst izolēts, socializēšanās, kontakti u.tml. ir un ir pietiekami daudzveidīgi (pie nosacījuma, ka senčiem rūp un ir gan ģimenes aktivitātes, gan hobiji u.tml.) kā arī visas Tavas nosauktās situācijas ir iespējams sastapt un tajās mācīties ne tikai skolas vidē. Aizspriedums, ka tikai skola to iedod, ceļas no tā, ka skolā bērni ir spiesti pavadīt gana daudz laika, kas savukārt ceļas ne tikai no izglītības vajadzības, bet arī no citiem aspektiem, piemēram, vecāku nodarbinātība u.tml.

jebkurā gadījumā, kopš nākas saskarties ar bērna izglītību (bērnudārzs ar tā nenormālajām izmaiņām pat viena gada ietvaros, izglītības prospekti skolā) rodas cīša doma, ka, ja tiešām rūp izglītības kvalitāte, tad iestādēs to jāmeklē ar uguni. un ja jau ar uguni, tad šos pašus spēkus un resursus var ieguldīt mērķtiecīgāk

(Reply to this) (Parent)