Lūkojot pēc informācijas druskā par izglītības sistēmu veidošanas pamatprincipiem, man radies iespaids, ka izglītības sistēma kā "kadru kalve" ir tīrs XIX-XX gs. produkts, bet mūsdienās tā pamatā domāta tieši lai iemācītu jauno paaudzi socializēties (tai pašā ASV visnotaļ atklāti runā, ka valsts skolas sabiedrības nabadzīgajiem slāņiem pastāv tikai šī mērķa labadiņ - lai jaunieši nenonāktu bandās, - un zināšanu kvalitāte ir sekundāra, salīdzinot ar prasmēm sadarboties, diskutēt u.tml.).
Savukārt augstskolas ir sociālo kontaktu un brālību veidošanas vietas, kur jaunie cilvēki liek pamatus turpmākajai sadarbībai un karjerai mūža garumā. Protams, ir kāda daļa, kas mācās, vēloties kļūt par augstas raudzes speciālistiem kādā nozarē, taču tas pamatā domāts vai nu entuziastiem, vai censoņiem no trešās pasaules (jebšu pašu proletāriešiem) kā veids uzkārpīties sociālajā hierarhijā augstāk.

Tb man radies iespaids, ka pats galvenais veiksmīgai dzīvei ir tieši socializēšanās prasmes (kuras mājās nevar apgūt), aber indivīda zināšanas un prasmes ir tikai papildis bonuss vai hobijs. Protams, arī mūsdienās, pateicoties talantam un prasmēm, vēl ir iespējams kļūt par nākošo Einšteinu vai Kirī un kļūt, piemēram, par "Eiropas zinātnieku", taču vairumā gadījumu vienīgais, ko dod laba izglītība, ir garantēta būt par skolotāju skolā kur provincē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau minēju - tas ir aizspriedums, ka "mājās" nozīmē būt inkubatorā vai izolatorā. Tāpat ir kontakti, vienīgais, tie ir mērķtiecīgāki. neredzu tur nekā slikta un, komentējot to sekojošo tekstu par vilku likumiem, tie jau nav tādi tikai darbā, bet arī visur citur (un nevajag domāt, ka mājskolots bērns pats automātiski ir kkāds jēriņš..) un es nedomāju, ka tā ir kkāda 'norma', kuras priekšā noliekt galvu un nekritiski pieņemt/turpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, es gana daudz esmu dzīvē redzējis, ka šādi "mājas inkubatorā" audzināti laudis, kaut guvuši daudz plašākas zināšanas un ir galvas tiesu pārāki par vienaudžiem, top absolūti bezspēcīgi, sastopoties ar klaju ļaunprātību vai vienkārši plašākā sabiedrībā eksistējošiem nerakstītiem likumiem, ar kādiem tas cilvēks ģimenes un ģimenes paziņu lokā gluži vienkārši nav sastapies. Visuzskatāmāk tas izpaužas gadījumos, kad cilvēks dzīvo ilūzijā, ka viņa panākumu atslēga ir viņa prāts un prasmes, brīnās, kāpēc tas netiek novērtēts, un nesaprot, ka netiek novērtēts nevis nepietiekamās kvalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka neprot nodibināt "vajadzīgus sakarus" un sadzert ar "vajadzīgiem ļaudīm". Protams, tas automātiski anulējas, ja aug ģimenē, kur šie likumi zināmi un tiek piekopti, saskarsmē ar sabiedrību (tb ja vecāki un draugi dzīvo, piemēram, ciešā saskarē ar kādu KKF u.tml. iestādēm, tb jaunietis no bērna kājas apzinās, ka svarīgākais ir, lai kāds labs paziņa komisijā būtu). :)

Kas raksturīgi pēdējās desmitgadēs, ka, runājot par mācīšanos labā skolā vai studijām labā augstskolā, vienmēr diskusijā parādās akcents par iespējām apgūt prasmi veidot sakarus un iedibināt paziņu loku, kas indivīdu pavada "pieaugušo" dzīvē. Pie tam šī nostādne ir TUR (mītiskajos Zelta Miljarda Rietumos), nevis dievzemītē (jo mēs te vēl joprojām dzīvojam XIX gs. idejā, ka skola ir lai zināšanas apgūtu). Tāpēc es pievēršu šim aspektam uzmanību, ka aizdomas, ir mainījušies spēles noteikumi, par ko nezinām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar prasmēm tieši nesaistītas 'cunftes' saites un 'profesionālā vide', ieradumi, nav nekas jauns, gadsimtu, gadsimtu, gadsimtu laikā tā ir bijusi norma, nezinu, kamdēl Tev tā šķiet kkāda jauna parādība.

otrkārt, atkārtošos, iespējams, ka arī ir "dzīvnieku likumi", bet tas nenozīmē, ka pašam vajag degradēties līdz tam. Vai Tu savai meitai labāk iemācītu sist ar bomi un šaut ar šaujamo, jo tā daudz ātrāk pie piķa var tikt, nekā sēžot tajā pašā kolektīvajā dārziņā/skolā etc.? visdrīzākais, ka nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gluži vienkārši var būt ļoti nepatīkams jaunums jaunajam cilvēkam, kurš nepieciešamās iemaņas nav apguvis bērnībā un pusaudža gados (bērnudārzs-skola), un pieaugušo dzīvē ieiet, nenojaušot par šādu attiecību starp ļaudīm pastāvēšanu (pareizāk, ar pārliecību, ka tas uz viņu neattiecas).

Gadiem ritot, aizvien skeptiskāk raugos uz ļaužu iecerēm ignorēt mātes dabas likumus un tos pakļaut konstrukcijām "kā jābūt".

Būs jau labi - tikai ieminējos tāpēc, ka mājapmācība man šķiet saistīta ar asocializācijas riskiem, bet ja citiem tā nešķiet, tad jau viss ir kārtībā. Tāpat katrs tos savus bērnus audzinās pa savam. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau minēju - viss atkarīgs no stratēģijas. Ja vecāki būs aizņemti darbos un bērns "nogrūsts" mājskolotājiem - tāpat kā bērni tiek nogrūsti skolās - tad, protams, asocializācijas risks pastāv, bet visādi citādi tas ir no nezināšanas cēlies aizspriedums, tā kā saites starp sabiedrības locekļiem ir daudz un dažādas (piemēram, hobiji, pulciņi, treniņi, interešu klubi, nometnes, ceļojumi, izbraukumi, 'lauki', rotaļāšanās sētās u.t.t.)
Kā arī par zemu novērtē bērna raksturu. var gadīties, ka pats jaunais cilvēks ir gana vilks, līdz ar ko neredzu, kā mājskološana padarīs viņu par jēriņu. Kā arī visi jēriņi nav nākuši no mājskološanas vides - skola ir pamanījusies gan salauzt, gan nesalauzt arī miermīlīgus bērnus.
u.t.t., u.t.jp.
Aspektu ir daudz, līdz ar to Tavs arguments par "visi cilvēki zvēri, labākas izredzes tiem bērniem, kurus jau no maziem gadiem audzina par vislielāko no zvēriem" nav īsti lāga

(Reply to this) (Parent)