|
Aug. 29th, 2012|11:55 am |
Nuss, es gana daudz esmu dzīvē redzējis, ka šādi "mājas inkubatorā" audzināti laudis, kaut guvuši daudz plašākas zināšanas un ir galvas tiesu pārāki par vienaudžiem, top absolūti bezspēcīgi, sastopoties ar klaju ļaunprātību vai vienkārši plašākā sabiedrībā eksistējošiem nerakstītiem likumiem, ar kādiem tas cilvēks ģimenes un ģimenes paziņu lokā gluži vienkārši nav sastapies. Visuzskatāmāk tas izpaužas gadījumos, kad cilvēks dzīvo ilūzijā, ka viņa panākumu atslēga ir viņa prāts un prasmes, brīnās, kāpēc tas netiek novērtēts, un nesaprot, ka netiek novērtēts nevis nepietiekamās kvalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka neprot nodibināt "vajadzīgus sakarus" un sadzert ar "vajadzīgiem ļaudīm". Protams, tas automātiski anulējas, ja aug ģimenē, kur šie likumi zināmi un tiek piekopti, saskarsmē ar sabiedrību (tb ja vecāki un draugi dzīvo, piemēram, ciešā saskarē ar kādu KKF u.tml. iestādēm, tb jaunietis no bērna kājas apzinās, ka svarīgākais ir, lai kāds labs paziņa komisijā būtu). :)
Kas raksturīgi pēdējās desmitgadēs, ka, runājot par mācīšanos labā skolā vai studijām labā augstskolā, vienmēr diskusijā parādās akcents par iespējām apgūt prasmi veidot sakarus un iedibināt paziņu loku, kas indivīdu pavada "pieaugušo" dzīvē. Pie tam šī nostādne ir TUR (mītiskajos Zelta Miljarda Rietumos), nevis dievzemītē (jo mēs te vēl joprojām dzīvojam XIX gs. idejā, ka skola ir lai zināšanas apgūtu). Tāpēc es pievēršu šim aspektam uzmanību, ka aizdomas, ir mainījušies spēles noteikumi, par ko nezinām. |
|