"parastajās skolās mācīsies un mācīs lohi, kuri dzīvē neko nav sasnieguši un nesasniegs. topošās un esošās padibenes." - hm? kāpēc? es pagaidām mācu vienā tādā "parastajā skolā", un nemaz nejūtos kā lohs vai padibene, kas dzīvē neko nav sasniedzis un nesasniegs.

vai arī es atkal esmu palaidusi garām kaut ko, kas man un (lai gan mazākumā esošajiem, bet tomēr eksistējošajiem) foršajiem kolēģiem beidzot totāli liegs turpināt darbu skolā? vai arī te ir vēl kāds konteksts, kuru neuztveru?

(Reply to this) (Thread)

mhm, tas ir doomsday sabiezināts scenārijs. Skatoties, kā jēdzīgie skolotāji, īpaši jaunie, kā korķi pēc pāris gadiem izšaujas no skolas laukā un labāk strādā sava dzimtā novada domē, nevis, piemēram, Rīgā, vispārizglītojošā skolā, dzīvojot "no rokas mutē" citu jauno skolotāju komūnā-īres dzīvoklī. LV veras vaļā kārtējā elitārā privātskola un nācās noklausīt sarunu par "vēlu savam bērnam labāko, tāpēc darīšu visu iespējamo, lai dabūtu viņu tur/katrs pats savas laimes kalējs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja tajās elitārajās privātskolās paredz arī to, kas augstskolās saucas budžeta vietas - t.i. valsts apmaksātas vietas īpaši apdāvinātiem skolniekiem, tad sistēma tā varētu arī funkcionēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

elitārā skola trenē savus ļaudis elitārām augstskolām. Kas nav nedz slikti, nedz nepareizi. Mani apbēdina un satrauc, ka šādas privātskolas finansiāli pacelt var personas ar noteikta līmeņa ienākumiem (paskatāmies LV ekonomisko sistēmu un padomājam, kurā vietā ir tāds "noteiktais līmenis"), savukārt attīstības tendences plašai sabiedrībai pieejamās izglītības iestādēs nav sliktas, bet nav arī tās pašas rožainākās. Tādā ziņā labi, ka augstskolās ir budžeta vietas, ik pa brīdim tiek pacelta balss piegriezt tās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Budžeta vietas noteikti vajag, jo vienmēr būs situācija ``talantīgs bērns/ jaunietis / vecākiem nav naudas``. Nu tātad vai nu vecākiem noteikta līmeņa ienākumi vai jaunietis noliek iestājpārbaudījumus un maksā valsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tam ir arī mecenātu programmas. Visādi pārtikuši ļaudis "atdod savai skolai", tipa, privāti atpogājot no savas biezās kabatas konkursa kārtībā kādiem īpaši apdāvinātiem, bet ne pārāk pārtikušiem bērniem..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī variants, protams. Ko te vēl vajag? Kaut kādu monitoringu - sistēmu jeb mehānismu, kas pārskata parastās skolas un izlasa no turienes visus apdāvinātos. Iespējams, ka skolēnu olimpiādes var pildīt šo funkciju.

(Reply to this) (Parent)

skaudība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

???

(Reply to this) (Parent)

Atkal sadzēries trampampiņ?

(Reply to this) (Parent)

WTF?

(Reply to this) (Parent)

ah.

nu, es tieši domāju, ka tad, ja ieviesīsies kompetenču standarts, būs gan forši skolā strādāt, gan labi tajā mācīties, un visas skolas būs "spiestas" implementēt metodes, kuras "elitārajās" skolās principā izmanto daudz biežāk (liec darīt, nevis stāsti; māci domāt, nevis iegaumēt; dod laiku mājās augt un atpūsties, nevis pārslogo utml), un nekādi lohi un padibenes vienkārši nespēs tādu mācību procesu nodrošināt.

tas atalgojuma jautājums gan ir tāds slidens, jā, jo daļēji arī tā dēļ man pat prātā nenāk strādāt tikai skolā. bet, dzīvojot kaut kur laukos, principā varbūt kādreiz arī varētu :D betnulabi, skaidrs, ka es te ar šādām pērlēm varu bārstīties galvenokārt tāpēc, ka man dažādos veidos ir dzīvē veicies un esmu visai priviliģētā pozīcijā (šitā nav ironija).

(Reply to this) (Parent)

Tu par ko tieši?

(Reply to this) (Thread)

par izglītības kvalitāti un tās pieejamību ilgtermiņa perspektīvā LV.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un ja konkrētāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā iezīmējas aizvien krasāka atšķirība starp pieejamo bezmaksas izglītību un maksas-privātskolu, kas te sāk rasties kā sēnes pēc lietus, piedāvājumu. kkāds tāds ASV-tipa vektors iezīmējas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā vispār var uztaisīt bezmaksas un kvalitatīvu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par Somijas izglītības sistēmu esi dzirdējis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stāsti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bezmaksas un skaitoties ja ne pati labākā, tad vismaz viena no labākajām pasaulē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mehānisms? Kā viņi to panāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā speciāli neesmu pētījis. Vispārīga rakstura info var atrast kaut vai pagūglējot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, es domāju, ka tev ir kaut kas konkrēts, vispārējā līmenī es zinu ka viņiem skaitās kvalitatīva, značit jāpaskatās kāpēc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smitsona institūta apskats par to pašu. Es arī kādā brīvākā brīdī iziešu cauri, apspriešanas labad.

(Reply to this) (Parent)

Viņi to panāk, jo, kā paši sakot, viņu galvenā vērtība ir visu skolēnu līdzvērtība, resp. visiem nodrošina vienādas iespējas mācīties, gan alkoholiķa, gan politiķa bērnam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā jautājums ir par to, kādā veidā šī līdzvērtība un vienlīdzība noved pie sistemātiski augstas kvalitātes, jo tāda situācija mēdz būt izņēmums, nevis likumsakarība. Acīmredzot vajadzēs palasīt sīkāk (kad būs laiks un padziļināta interese).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl tas, ka skolotāja profesija viņiem ir ļoti prestiža un labi, lai arī ne bagātīgi atalgota. Liela konkurence un daudzi grib to darīt.
Man stāstīja, ka somi gan tagad paši reformējot skolas līmeņa izglītību, integrētie priekšmeti esot, ar akcentu uz pielietojamību dzīvē, viņiem līdz ar nokijām esot arī naudas ierobežojumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Akcents uz pielietojamību dzīvē" varbūt varētu tālākā nākotnē (vienas, divu paaudžu laikā) radīt problēmas jomās, kur sekmīga darbība izriet no citiem principiem (tādās jomās, kā matemātikas, liela daļa zinātņu utt.), bet tas ir lielā mērā atkarīgs no šī "akcenta" stipruma, par ko es admittedly šobrīd neko nezinu.

Skolotāja profesijas prestiža un atalgojuma celšana – jā, tur es saredzu gan jēgu, gan ieguldījumu kvalitātē. No otras puses, tur varētu būt vajadzīgs efektīvāks un sakārtotāks ekonomiskais aparāts, salīdzinot ar mūsējo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī domāju, ka tas pragmatisms un pielitojamība iegriezīs izcilībai ka divi deviņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augsta laika preference sabojā arī pragmatismu.

(Reply to this) (Parent)

pāris vārdos - koncentrējas uz to, lai iemācītu bērniem lietot savas galvas, nevis iezaurēt saturu. lai izglītība būtu nevis ķeksīša pēc, bet reāli pielietojama un ilgtermiņā bērna rīcībspēju veicinoša. tas nozīmē satura/teoriju mācīšanos caur patstāvīgu, profesionāla skolotāja virzītu pētniecību, projektu plānošanu un īstenošanu, dažādu jomu zināšanu maksimālu integrēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tās visas ir ļoti pozitīvas lietas. Pēc pārskriešanas pa diagonāli tam smitsonu ziņojumam (sk. augstāk) izskatās, ka aptuveni tā tur tiešām arī tiek darīts.

(Reply to this) (Parent)

nodokļi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams. Pirmā lieta - beidzot aplikt ar nodokļiem baznīcas, jebkuras citas reliģiskas organizācijas. Visas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aizver acis, kad sapņo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc Tavuprāt tas būtu nereāli? Nauda tur ir. VID visu laiku meklē jaunus veiddus kā tikt pie papildu ieņēmumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādēļ, ka reliģiskajām organizācijām ir spēcīgs lobijs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jautājums ir - kā to neitralizēt/ diskreditēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jautājums vecs kā pasaule. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un risinājums - otrā apgaismība (ja max īsi formulē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās pēc Dzintara "Ceturtās atmodas" :D

Bet ja nopietni - ej nu tā po zakazu to īstenot. :)

(Reply to this) (Parent)

He he, kādu santīmu no draudzēm izspiedīsi, bet tas arī viss. Ja nu vienīgi vari mērķēt pa Vatikānu, tur naudas netrūkst. nu, vēl jehovieši vai pēdējo dienu svētie. paārējie dzīvo gandrīz apustuliski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ledjajevisti, pareizticīgie, minētā RKB, LELB arī ir īpašumu, NĪN labs sanāktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

LELB, vecticībnieki, RKB utt, tie ir simtgadīgi īpašumi valstij vajadzētu izdomāt, kā to leģitimēt - neiebraucot komunismā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu elementāri - noteikumi kā visiem pārējiem , nekustamā īpašuma nodoklis, nodokļi no ziedojumiem, utt.

(Reply to this) (Parent)

Saprotu, ka nepopulārs viedoklis. Bet. Par kādu izglītību mēs runājam?

Paskatāmies apkārt.

Ir ierobežotā skaitā pieprasītas tehnikuma līmeņa prasmes. Ierobežotā, jo labākie aizsit vietas.

Ir visādi ekonomisti, juristi un psihologi, no kuriem labākajiem būs, ko darīt, bet pārējiem ne.

Un ir eksaktākas zinātnes, kur praktiski visās nozarēs trūkst darba roku, bet studējošo nav.

Vai tas, ka vairums tautas grib sociologus mācīties, nozīmē, ka LV nav ilgtermiņa iespējas un/vai kvalitātes izglītībā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Posts ir par pamatizglītību, ne augstāko. Ar auzās braucošu pamata, nav kam eksaktās studēt.

(Reply to this) (Parent)

precīzi, protams, netveru visus līmeņus, bet, imho, pof par tām privātskolām un privātielitārajām augstskolām - pacel līmeni arodskolām, kur māca metināt, virpot, frēzēt, un ar lāzeriekārtām darboties pasaules līmenī: neviens badā nepaliks, tieši otrādi, smiesies par tiem tirliņiem ar hipsterbārdeli un baltu filologa diplomu.

Izlasīji par slavenajām privātskolām par 3000 eur mēnesī? Es arī mazliet uzcepos.
Man ļoti žēl, ka ar izglītību, kas manuprāt ir ahujennākais cilvēces izgudrojums (kopā ar mobilajiem sakariem un zeķēm) šitā izdarās.
Es arī nedomāju, ka laba valsts vidējā un vidējā profesionālā izglītība visiem būtu kaut kāda elitāra lieta. Drīzāk elementāra higiēna valsts līmenī, kas mazina pabalstu saņēmēju skaitu un iespējas vārtrūmē atrauties pa ķiveri.
Augstākā izglītība par maksu vēl nebūtu tik traki, jo augstskolā vismaz ir iespēja paņemt studējošo kredītu un palēnām atmaksāt.

(Reply to this) (Thread)

Ko nozīmē "šitā izdarās"? Manuprāt, dārgu privātskolu eksistence nevienam neko neatņem, kamēr valsts uzturētā izglītības sistēma piedāvā kvalitatīvu izglītību.

Varbūt maldos, bet uzskatu, ka paši šaujam sev kājā ar mēģinājumu dot vienādu izglītību visiem. Rezultātā notiek pielīdzināšanās vājākajiem, un ciešam no tā visi. Kaut vai pērnais eksāmens matemātikā, kurš skaitījās nolikts, ja savāca, šķiet, nedaudz virs 4%.

Man labāk patīk Vācijas sistēma, kur jau skolā (viņiem pēc 4. klases, kas varbūt ir mazliet agri, mums dabiski tas būtu pēc 6. klases) ir 3 plūsmas – Gymnasium, Realschule un Hauptschule, tad ģimnāzijās rodas iespēja pacelt prasību latiņu, un uz augstskolām dodas tikai no ģimnāzijām. Protams, var pretargumentēt ar bērniem/jauniešiem, kuri "atveras" tikai 25 gadu vecumā, bet jāsaprot, ka tad šī 0.1% dēļ mēs sodām visu pārējo sabiedrību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, nevis vienādi sociālistiski sūdīgu, bet vienkārši labu starta pozīciju visiem. Skaidrs, ka nav visiem jāiet uz augstskolu, un nevajag arī.
Bet jau šobrīd ir liela starpība pat sākumskoliņas līmenī, pie tam starp it kā parastām pašvaldību skolām, līdz ar to strādnieka Vaļeras vai Jankas bērns par Einšteinu neizaugs. Vajadzētu panākt, lai viņš vismaz par nodokļu maksātāju izaug.
Neviens nevar aizliegt organizēt privātskolu par 3000 eur mēnesī, un arī nevajag. Vienkārši intervijās organizētāji būtībā pasaka, ka tie, kas nevar samaksāt, nu žēl, ka tā, labu izglītību nedabūs. Būtībā sajūties drusku kā lohs.

(Reply to this) (Parent)

Tevis minētā "strīmošana" jau pamatskolā ir vissūdīgākais, kas var būt. Izlemt, kas cilvēks būs vai nebūs, kad izaugs, kad viņš ir tikai 12 gadus vecs - nežēlīgi un nevienlīdzīgi, un netaisnīgi. No, no, no.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne jau precīzi izvēlēties, kas cilvēks būs, tikai kaut kā segmentēt pēc spējām.

Pārspīlēta politkorektuma sekas ir tas, ka visi pielīdzinās vājākajam galam. Skaisti tas, protams, ir, bet tas notiek uz talantīgāko bērnu rēķina, un arī valstij/tautai kopumā tas nenāk par labu. Ūdens liešana uz privātskolu dzirnavām, parādot publiskās izglītības mazspēju.

(Reply to this) (Parent)

tehniski līdztiesības un vienādas iespējas ain’t the same
un cilpa btw jau ir atpakaļ
un lohi ir lielākā daļa vipārējās populācijas ... ja vien nav domāti "lohi"