Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Atkal viņa.. 
6th-Jul-2005 08:14 am
Ja iepriekšējais bija kontrolzvans, tad vakar bija.. Hmm, nezinu.. Kā lai to nosauc? Zvana telefons, paceļu. Vīrene: "Vai tu viena?" Es: "Nē, nē!" "Tad pasauc *****."
Lūk, saruna ar manu topošo vīra māti, manu bērnu vecmammu pusotru mēnesi pirms kāzām.. :P
Reizē biju sašutusi, reizē gribējās tā smieties!
Varētu padomāt, ka ar mani pēdējo pusgadu būtu runājusi katru dienu un sausu muti izrunājusi [a runājam tad tikai 1x un tas pats bija aizvakar :P]. Kas par cilvēkiem.. Ne normāla jautājuma, kā iet, kas jauns, ko darāt, nekā! Bet to, ka viņai principā neinteresē, kā man iet, pamanīju jau sen, jau no pirmajiem viņas zvaniem..
Bet, redz, bija drausmīgi svarīgi runāt ar dēliņu, lai pateiktu, ka aizkaru stangas šodien nevedīšot - it kā es tik duma un man pateikt to nevar ;) Ja jau tas bija tik svarīgi.. Jo par tām stangām vispār nekādas runas tagad i nebija :D
Nē, nu, skaidrs, piezvanīt taču vajag - vai gadījumā karstajā vasaras saulē dēliņš nav izkusis jeb vai ļaunā vedekla nav nozūmējusi, saindējusi vai, Dies nedod, kādu matiņu no galvas aizskārusi! :P Kā saka, kārtībai jābūt, kontroli vajag un savu varu jāizrāda.. Starp citu Sex & the City sērijas vakar tieši par šo tēmu rādīja :))) Kā vīra māte pērk savam mīļotajam dēliņam un viņa drausmīgajai jaunajai sievai jaunu gultu :P
Īsāk sakot.. Man jau par visu šo teātri dusmas sāk aizvietot histēriska jautrība.. :P

Tā kā vakar un citas iepriekšējās dienas [info]drako mani nolika pilnīgi un galīgi zemāku par zāli.. :) Nav, nav tik traki ar mani! :) Es pat tai dīvainajai mūķenei īsti labi patiku, nedaudz apspriedām pēcnāves tēmu. Izrādās jamā ir ar diezgan plašu interešu un zināšanu spektru. Bija daudz dzirdējusi/lasījusi par cilvēkiem, kuri ir bijuši it kā ceļā uz Viņsauli un atgriezušies.. Interesanta tēma..
Un vairākas reizes pieķēru pie pretrunām. Zinu, zinu tās kristiešu vājās vietas, bet par tām uzsākt diskusiju.. Piem., par to, kur beidzas Dieva atbildība un sākas cilvēka.. :)))
Atgriežos laicīgajā pasaule! :)
Comments 
6th-Jul-2005 08:31 am
Varbūt tu savai vīrenei vienkārši liecies "drausmīgā jaunā sieva".
6th-Jul-2005 08:34 am
tici man - viņai neviena nebūtu labi. redzu, kā izsakās un izturas pret pirmo vedeklu, kura ir jau vairāk nekā 10 gadus. pa šo laiku jau varēja pierast un turēt muti ciet, nevis visiem stāstīt, kāda tāda un šitāda. īstenībā forša jauna sieviete!
6th-Jul-2005 08:34 am
mani savukārt par cilvēku neuzskata mīļvīrieša draudzene - viņa pat neuzskata par vajadzību atbildēt uz manu sveicienu.
Lai necer, ka es turmpāk viņu sveicināšu.
Ha!
6th-Jul-2005 08:35 am
draudzene??? :) kaut ko nesaprotu.. :)
bet tas skaidrz - baigi vajag izrādīt uzmanību cilvēkam, kurš atklāti izrāda nicinājumu un necieņu..
6th-Jul-2005 08:37 am
nu tipa - čomene, teiksim tā :) Dzeršanas biedrene, arī tā to var nosaukt.
Un kas ir stulbākais, tad man tiek pārmests, ka es pret viņu izturos klaji naidīgi, tad nu vakar vakarā visu pateicu, ko domāju.
Lai gan - nu jau man ir vienalga ko viņa par mani domā vai nē.
6th-Jul-2005 08:41 am
nu ar šitādām "draudzenēm" pietiek tikai aci zem aci parunāties un viss būs ok :)))))))))))
6th-Jul-2005 08:44 am
Redzi, es viņu nesatieku aci pret aci, lai gan ir bijushas reizes, kad gribas viņu satikt un nolikt pie vietas.
Bet tad padomāju un izdomāju, ka nav jau vērts viņu uztvert nopietni - kas tad viņa galu galā tāda ir, bet vienkārši nepatīk, ka man gruzī virsū, ka es pret viņu slikti izturos, lai gan viņa pat mani nesveicina.
It kā jau - lai nesveicina, bet tanī pat laikā, viņa tomēr satiekas ar manu vīrieti un kaut vai pieklājības pēc, bet nu - ne viņa pieklājīga, ne taktiska.
6th-Jul-2005 08:46 am
bet tad vari varbūt paeksperimentēt un tieši vīrieša klātbūtnē demonstratīvi sveicināt, lai jamais redz, kāda ir viņa "draudzene" :))))))) palīdz, tici man! :)
6th-Jul-2005 08:48 am
Es jau vakar viņu pasveicināju, bet mājās tā arī pateicu, ka viņa mani niicna un pa cik es to jūtu, tad viņa saņem tieši tādu pašu attieksmi.
Es neprasu, lai viņa man ir draudzene, es tikai negribu, ka mīļš jūtas sakaini - kā starp dzirnakmeņiem. Bet sevi pazemot es arī neļaušu.
6th-Jul-2005 08:51 am
nu ja, ja ncienīsi sevi pati, tad jau neviens to nedarīs..
es parasti līdzīgās situācijās nenosaucu vārdā otra cilvēka attieksmi [vīrieši jau nedadomājas tik tālu] :), bet gan nosaku tādā klusā un skumjā balsī - nu gan ir attieksme pret mani.. tas kaut kā ir licis vīrietim domāt, ka kaut kas varbūt īsti nav kārtība..
6th-Jul-2005 08:53 am
Viņš jau gan pats zina to visu, bet nu - vakar es tiku padarīta par slikto, līdz kamēr sāku sevi aizstāvēt - un pastāstīju visu kā es to redzu un jūtu,
6th-Jul-2005 08:56 am
nu ja, lai viņš redz, ka kaut kas nav labi, ka nav pareizi, ka jāaizstav Tevi nevis kaut kādu pudeles māsu :)
6th-Jul-2005 08:59 am
Ai, esmu lauvene un par sevi var pastāvēt pati, ja vajaga, gan jau būs labi. Es tomēr ceru, ka man viņu nenāksies nonāvēt ;)
6th-Jul-2005 09:01 am
lauvām vispār tā i, ka džekam vairākas mātītes barā.. :))))))))))
6th-Jul-2005 09:02 am
Viņu īpaši par lauvu nosaukt nevar :)
Par kaķīti gan..
6th-Jul-2005 09:04 am
kaķīši parasti atkal staigā, kur pašam tīk.. ;))))
6th-Jul-2005 09:05 am
Es jau viņu neierobēžoju - lai iet. Gan atnāks agrāk vai vēlāk.
6th-Jul-2005 09:07 am
es tā nevarētu dzīvot.. :)
6th-Jul-2005 09:15 am
iemācītos ;)
6th-Jul-2005 09:16 am
negribētu :)
6th-Jul-2005 09:21 am
Nu, katram jau no mums ir draugi un tā, vai tad tavs vīrietis ar draugiem netiekas?
6th-Jul-2005 09:29 am
bet ne jau ar sievietēm.. ;) vispār jamais i baigais mājās sēdētājs. varbūt i labi? :)
6th-Jul-2005 09:32 am
Par to vai labi - nezinu.
Bet nu - kā ir, tā ir;)
6th-Jul-2005 09:36 am
aha, es ar` tāpat domāju! :)))
6th-Jul-2005 08:35 am
Mana viriesha mate vienmer ar mani vismaz 5 min paplaapaa, citreiz nemaz nesauc deelu, visu man izstasta, noprasa kaa man iet utt, es laikam esmu ta launaa, kas ne vienmer uzvaica vinai- kaa iet. Un biezhi saku, ka pasaukshu deelu, jo zinu tak, ka vecakiem gribas dzirdeet savu lolojumu ar:)
Tiesham, vinam ir burviga mamma:)

Megini varbut iedomaties, kaa butu ja tev butu dels, es zinu, ka attieciba uz braali, kam zinamu apsverumu delj nacas but pedejos gadus mazliet ka mammai, esmu ari tada- ka uztraucos, ka vinsh nereti saka- uzbazhu savu viedokli, bet man jau liekas, ka nee;)) Un vina jau visticamaak, ka neapzinas, ka ir valdoniga, ar tieksmem kontrolet utt utjp, un baidos, ka Tev vinu neizmainiit, lidz ar to paliek tikai variants- pienemt.
6th-Jul-2005 08:40 am
jā, manai draudzenei arī ir kolosāla vīra māte! vienreizēja! saprot, ka sievietei vienmēr dzīvē ir grūtāk, ka bērniņi jāaudzina un ka viņas dēliņš tālu no pilnības. ehh, ja man tā būtu.. bet nu nebūs! nebūs! šis ir pavisam cits cilvēks, neko darīt.. un ne jau man vienīgai dzīvē tā, dzirdu apkārt daudz dažādu stāstu..

esmu ļoti daudz domājusi par to, kā būs, kad būs bērni. jau sen, labi sen. bet saproti -es esmu pavisam citāds cilvēks! man ir citādi dzīve uzskati un principi. un arī par bērniem. vecāki bērnu audzina līdz skolai, tad daļēji to funkciju pārņem skola, rodas draugi no citādām ģimenēm, citas ietekmes, intereses un tad'jau sāk zust it kā tā "vara" pār bērnu, viņš jau aiziet.. manā izpratnē bērnu es radu nevis sev, lai apmierinātu egoistisku vēlmi kādu mīlēt [jo tam taču ir vīrs!], bet bērnu es radu kā turpinājumu, radu viņu pasaule un viņam pašam. tāda ir mana 100% pārliecība.
tāpat par to, ka man dzīvē būs tikai viens vīrs un viena ģimene! tāda nu es esmu. un par laimi arī mans nākamais :)))) tur esam dikti līdzīgi :)
6th-Jul-2005 08:45 am
Nu redzi un tā otrā rindkopa un pēdējie teikumi ir paši paši būtiskākie, pārējais ir nebūšanas, kas jāmēģina laist gar ausīm, dzīvojiet savu dzīvi, veidojiet to laimīgu. Ietekmes no malas vienmēr būs, bet ja būsiet stipri savā savienībā, tās neskars jūs TIK stipri:)
6th-Jul-2005 08:48 am
es jau būtu priecīga, ja neskartu nemaz.. :)
6th-Jul-2005 08:36 am
njā, smagi tev... es pat iedomāties nevarētu, kā būtu, ja mana MV mamma būtu līdzīga... bet nē - ir pavisam pretēji. Pēdējā laikā kaut kā sanāk, ka, piezvanot mums, viņa biežāk un vairāk pļāpā ar mani nekā ar savu dēlu... un šovakar pat taisam kopīgu reidu pa kurpju veikaliem.. īstenībā mēs diezgan daudz ko kopīgu darām. un man patīk.
bet tu turies! nafig viņa tev tāda vajadzīga. ja nav kazai pieta, ta nav - tu taču lieliski vari dzīvot arī bez viņas laipnībām. :))
6th-Jul-2005 08:42 am
ehh, ja man tā būtu.. :/ es dikti gribētu.. bet nav. nav! svešs cilvēks!
žēl, protams, man ir dzīvē svarīgi, lai būtu labas un sirsnīgas attiecības ar visiem radiem un draugiem. un ja jau šie būs tagad arī mani.. bet laikam jau viņiem mani nafig nevaig :P
6th-Jul-2005 08:46 am
ja pēc juridiskiem aspektiem - radi viņi tev nebūs nekad, viņi būs tikai svainieši.:)
un visiem labs nekad nebūsi, tāpēc nešķied savu enerģiju, mēģinot iepatikties. šādos gadījumos, man liekas, labāk saglabāt vēsi neitrālas attiecības....
6th-Jul-2005 08:49 am
mjā, tā arī tagad daru. netaisos pakaļas bučot, lai tikai uz mani paskatītos.
saproties, tādēļ jau arī visas tās pārdomas par uzvārdu.. :/
bet nu jau atpakaļceļa nav - papīri baznīcā iesniegti..
6th-Jul-2005 08:51 am
uztver to kā sava MV uzvārdu nevis viņa ģimenes - MV tev taču gana mīļš un jauks.
6th-Jul-2005 08:53 am
cenšos tā :)
bet tās domas jau nespēju kontrolēt, iešaujas prātā tas viss.. ka tikai tas uzvārds neuzliek man arī kādas negatīvas sekas..
6th-Jul-2005 08:41 am
:DDD 'bmaķ ar ārā, es Tevi saprotu! :D Man jau izstrādājies cits niķis: tā kā mīļā māmiņa parasti, man zvanot, dod vadošus norādījumus, kas vairāk sievai domāti, tad es, kad jūtu šādu sarunas pavērsienu, pārtraucu viņu un dodu trubu sievai - nafig man kā papagailim visu tūlīt atkārtot? Un tad es ir drošs, ka nekā neaizmirstu. :P Un arī sarunas kļūst īsas un konkrētas.
Katrai mammai savs bērnC ir tas svarīgākais - ja reiz viņu nekrata, kā jūties Tu, kapē' Tev jāuztraucas par viņu? ;))
A tas labi, ka nu jau vari pasmaidīt par vīreni - drīzumā nevarēsi smieklus valdīt, viņu ieraugot! :DDD
6th-Jul-2005 08:45 am
:))))))) oi, jā, arī šitādas lietas i bijušas. tipa, esot redzējusi D-pilī mežģīnes manai kleitai un zvana un dēliņam stāsta. es pēc tam to no viņa dzirdu un saku - a ko ta man nevar piezvanīt un to visu pateikt, kas tu kāds mans šuvējs? un arī - ko es tagad ar savu šuvēju skriešu 200km aplūrēt mežģīnes? :D
baaa, cik komiski tas viss sāk izskatīties! toč, kā klaunu ģimenīte! :P
un kāds prieks, ka ir kāds, kas mani saprot! Tu! ;)))))))))))
6th-Jul-2005 08:51 am
Patiesībā viņa ir dziļi nelaimīgs cilvēks - neviens viņu lāgā necieš, bet zin', pat seskam kādreiz ir skumji... :D un gribas tač kādam kaučko labu izdarīt. Tad nu meklē vissīkāko ieganstu parunāties, bet - mēle skrien pa priekšu krokotajai masai un beigās s*di vie' sanāk...
Saprotu gan - manai sievai ir uz mata tas pats. :DDD
6th-Jul-2005 08:53 am
nabaga Tava sieviņa!!!!!!!!!! ārprāts, ārprāts..
bet, ja cilvēks grib, ko labu izdarīt, tad nevajag katru dienu par katru sīkumu zvanīt sava dēliņam. tur jau jābūt aunam [ja jau par dzīvniekiem sākām runāt :p], lai nesaprastu, ka tas jau sāk krist uz nerviem abiem, ne tikai man..
6th-Jul-2005 09:02 am
A ko citu lai viņa dara, kad visi mājas darbi apdarīti? un nav ko viņu ņemt galvā - domā, mani nekaitina sievasmāte? :DDD tādi nu mēs esam, mazie meža dīvainīši... :DDD
6th-Jul-2005 09:06 am
ko lai dara? lai aprunājas ar savu vīru, lai pievērš viņam beidzot vairāk uzmanības! dažreiz tādi kašķi jānoklausās viņiem tur.. arī labais - svešu cilvēku klātbūtnē neprotās turēt muti ciet.
a ber manējā mamma nebūt nav ideāls! vai tad kāds strīdas par to?! :))) bet nu attieksmē pret manējo ir perfekta - i nekad nepaskoposies ko labu pateikt, uzslavēt un citiem arī teikt - kāds man labs znotiņš! un slikts jau arī nav :)
lai es ko labu no vīrenes dzirdētu, phe! kad pūcei aste ziedēs..
6th-Jul-2005 09:29 am
Vīrs viņai ir pelnītājs, ar to strīdēties nedrīkst, savādāk var šo patriekt pie visiem velliem. ;)) Vispār, ja šī bieži palaiž muti, jāieskatās ciešāk - KĀPĒC viņu vīrs pacieš? Laba saimniece? Pieradums? Slinkums kaut ko mainīt? :D
6th-Jul-2005 09:31 am
protms, tādā vecumā šķirties! Tu ko! un tas taču būtu tāaaaaads skandāls! tur tas labums, ka tajā ģimenē šķirties ne ļaunākajos murgos prātā neienāk, vienkārši nedrīkst un viss..
a vīrs viņai jau vairs nepelna, pensijā tūlīt aizies.
pacieš visi viņu, jo pieraduši, ka viņa visu kontrolē, ir tā kā ģimenes galva, kas tērē vīra naudu, rīko un dara. lai jau dara, tikai lai man liek mieru un lai nestāsta, ka tāds ģimenes modelis ir normāli!
6th-Jul-2005 10:33 am
:D man brīžiem gan šķiet, ka tas ir ērti vīram: ne ar vienu nav jākašķējas, visu slikto padara sieva, a vīrs - "dobrijs car-batjuška"... :DDD wot, aizies vecais pensijā, kirdik sievai būs: vecais sāks domāt, kur tik nešpetna ragana radusies! :DDDp
6th-Jul-2005 10:38 am
vo, vo, es ar` par šito iedomājos! ;)))))))))) tagad jamie katru dienu no rita līdz vakaram kopā, viss droši vien krīt uz nerviem, ne viens, ne otrs nevar vietu atrast. iedomājies, abiem caurām dienām mājās sēdēt. nedomāju, ka viņus diži kāds ciemos aicina :)))) varbūt labi tāpēc, ka ir viņiem tie lauki, kur vismaz vasarā padzīvoties..
6th-Jul-2005 11:21 am
Kā ta'... vīratēvs vēl nav sācis makšķerēt? :DDD
6th-Jul-2005 11:58 am
ak, redz, kāpēc jums tā makšķerēšana tik tuva! ;)))))))) nē, nu jamais jau visādas nodarbes atrod. tai tantei gan tā grūtāk :P
6th-Jul-2005 09:20 am
attiecības sabojāt var ļoti ātri. kā jau [info]mamuts teica, mēģini viņu saprast un vairāk iesaistīt - kaut ko pajautāt, kut ko palūgt (tev jau nav pēc tam obligāti jāklausa, bet būsi parādījusi, ka viņa nav gluži lieka visā procesā). man liekas, ir vērts "investēt" labās attiecībās ar vīreni, jo tomēr viņa, gribi vai ne, bet būs tavas ģimenes sastāvdaļa.

nu labi, es te vairāk teoretizēju, jo man bija kolosāla vīramāte, bet man domāt, attiecības tomēr no abām pusēm atkarīgas.
6th-Jul-2005 09:28 am
ja Tu zinātu, cik daudz no manas puses jau investēts! tagad vienkārši rokas noližas.. jo es taču viņas ģimenē ieeju un ne otrādi! un tāda pieņemšana, nekāda, reizēm pat sirsniņa iesāpas..
kad runājam pat tikai tās dažas retās reizes pa telefonu, sajūta, ka viņa ātrāk grib izbeigt runāt. vai tiešām mātei var būt tik nenormāli liela greizsirdība? vispār ko tādu izjutu pagājušogad, kad jamais bija slimnīcā. pirmoreiz sajutu no viņas puses, ka viņa tā kā sacensībās - kura no mums tad būs krutāka, kura ko labāku un vairāk viņam atnesīs. nozēlojami patiesībā..
6th-Jul-2005 09:35 am
mātes mīlestība mēdz būt ļoti akla (stulba, žņaudzša, egoistiska). un jo īpaši uz dēliem. diemžēl.
droši vien maksimums, ko tad tu no savas puses vari darīt - neliet eļļu ugunī. iejūtoties otra ādā un mēģinot saprast viņa motivāciju, ir vieglāk ar viņu sadzīvot, jo saprotu darbības principus.
protams, ka gribas, lai vīramāte priecājas līdz ar jums, bet cilvēki ir lieliski tieši savā daudzveidībā :-))))
6th-Jul-2005 09:38 am
tā viņš i, samierināties un viss.. gan jau, ar laiku.. pagaidām - reizēm tā uznāk..
6th-Jul-2005 09:32 am
'Diemžēl ir tādi cilvēki! Arī manā ģimenē tieši šāds precedents - jau no agras bērnības esmu redzējusi kā vecmāmuļa dara pāri mani mammai. tomēr tas nav traucējis maniem vecākiem nodzīvot kopā jau vairāk kā 30 gadus. nu, jā, un tādas vecumdienas kā vecmāmuļai es nenovēlētu pat ienaidniekam, neviens viņu nemīl, šķiet, ka pat viņas pašas dēliņš, ne!
es tikai gribēju teikt, ka laimīga laul'ba ir iespējama arī riebīgām vīramātēm :)
6th-Jul-2005 09:40 am
jā! tas ir it kā papildu stimuls, lai vairāk koncentrētos uz mūsu pašu attiecībām, vai ne? :) un censtos un domātu vairāk viens par otru nevis kaut kādiem blakusfaktoriem..
tā jau ir, katrs saņem pēc nopelniem.. nejauki cilvēki vienkārši nespēj būt laimīgi, agri vai vēlu viss nāk atpakaļ..
6th-Jul-2005 09:41 am
tieši tā - nevajag aizmirst, ka Dievs nav mazais bērns.. :)
6th-Jul-2005 09:42 am
to es nekad neaizmirstu..:)
bet iekšā tā parestība tomēr biki i..
6th-Jul-2005 09:37 am
manā ģimenē - līdzīgi... Nu, ko... vecmamma gadiem "ēsdama" savu vedeklu un mazbērnus ir panākusi to, ka neviens pie viņas ciemos braukt negrib ...Skumji, protams...
6th-Jul-2005 09:43 am
skumji.. par vedeklu jau skaidrz, bet ko tad mazbērnus aiztiek?
vispār jau mana tēta mamma man ar` nebij` diez ko mīļa. un arī viņu, savu jaunāko dēlu, tik akli mīlēja un lutināja! es kā bērns it kā ko jutu.. varbūt viņas attieksmi pret manu mammu?
6th-Jul-2005 09:55 am
noteikti juti attieksmi. Bērni dikti daudz sajūt patiesībā - tikai savā prātiņā nespēj to noformulēt. Vēlāk, kad gadi jau ir pagājuši vari tikai secināt šādas tādas lietiņas.

Mana mamma ar tēti apprecējās, kad viņai jau es biju pūrā no iepriekšējās laulības. Līdz ar to attieksme skaidra - gan pret mammu, kā lietotu preci, gan mani - sveša viņai...Acīs gan neizturējās slikti, bet... te ir tas, ko Tu teici - bērns jūt vairāk nekā varētu padomāt...un dzird vairāk, kā par tevi saka, ka tik neglītu bērnu viņas acis vēl nav redzējušas, ka vedekla tāda un šitāda...Un pēc tam jau vēlāk, kad bija pašas mazbērni... arī tas pats - viena mazmeita pa resnu, otra par tievu, mazdēlu vienīgo gan neaiztika, bet tas netraucēja viņu aprunāt aiz muguras. Nu nevar to izstāstīt, bet viņai nav ne takta izjūtas, ne īsta mīļuma...protams, viņa negrib neko ļaunu, tik to labu vien, bet visu vērš ļaunāku. Ai...pēc tās reizes, kad viņa māsai dzimšanas dienā pa telefonu apsveikuma vietā nolasīja tādu morāli, ka viņa pēc tam vēl visu nākamo dienu raudāja...man pazuda pēdējā mīlestības kripatiņa pret viņu... Viņa runā par lietām, par kurām nekā nezin. Vienīgais par ko visu mūžu būšu viņai pateicīga - par manu tēti, kuru nekad neesmu uztvērusi kā patēvu - lielisks cilvēks:) Un attiecīgi par brāli un māsām :)
6th-Jul-2005 10:08 am
manā izpratnē tās ir milzīgas ģimeņu un personiskās traģēdijas.. nepiepildītas mīlestības pret bērniem, necieņa pret vedeklu, pret mazbērniem.. un iekšēja neapmierinātību ar to un šito, kas ēd no iekšpuses, jo kaut ko jau saprot un jūt, ka nav īsti labi, nav tā vēlamā, idealizētā ģimeniskuma..
un šis viss tiešām ir vairāk tādā sajūtu līmenī, ko bieži vien ir grūti uzrakstīt un paskaidrot..
un vēl liekas, ka tas ir kas ar karmu saistīts.. ja manai mammai kas lidzīgs bijis, tagad man, tikai citās variācijās.. to gan neizprotu - kāpēc?
6th-Jul-2005 10:20 am
karma - tas nav godīgi... es gribētu domāt, ka tomēr savu dzīvi veidojam paši :) Manai vecmammai ir nelaimīga laulība..., neprasi kāpēc viņa precējās bez mīlestības un kāpēc 50 gadus dzīvo kopā ar nemīlamu cilvēku - es to nezinu, tiešām nezinu. Šķiet, ka tā reize, kad viņa ieņēma bērnu arī bija vienīgā, kad viņiem ar vectēvu sekss bija :) Manai mammai ar tēti kopdzīve ir vairāk kā izdevusies un tā kā nav jādzīvo kopā ar viņiem, tas viņu pašu dzīvi skar tikai tik daudz cik saņemties un laiku pa laikam tikai ciemos aizbraukt. Acīmredzot tieši tāpēc, ka tētis pie pirmās izdevības aizdevās prom jaunībā no mātes - ir izveidojis viņu par kārtīgu cilveku, nevis memmesdēliņu, kāds viņš būtu bijis kā vienīgais bērns ģimenē.

Lai nu kā - Tev taču arī būs laimīga laulība! Un bez čubināšanās ar vīreni Tu lieliski iztiksi:) protams, ir vienmēr paliks tas kreņķis, ka attieksme pret Tevi varēja būt labāka, bet ar laiku apaugsi ar biezu ādu :))
6th-Jul-2005 10:27 am
šādās nopietnās ģimeniskās traģēdijās ir pie vainas iepriekšējo paaudžu rīcība, domas.. tā ir, neko darīt..
par to biezo ādu.. negribas par to īpaši priecāties, jo pēc dabas neesmu tāda.. riebīga varu būt darbā pret priekšniecību vai kādu pārdevēju, kas krīt uz nerviem, bet pret cilvēku, kas devis dzīvību manai mīlestībai..
ehh, sāpīgi, sāpīgi.. :`/
6th-Jul-2005 09:33 am
Saki, ka vinjai neinteresee, kaa Tev iet:))) A Tevi interesee, kaa vinjai iet?:)))
6th-Jul-2005 09:41 am
hehe, viņa kāzām tomēr negatavojas.. ;)))
bet to nu gan esmu iemācīta jau no bērna kājas - pieklājīga attieksme un cieņa pret otru, kaut apvaicājoties, kā klājas un kas jauns. kaut arī viņai nekas dzīvē nenotiek izņemot jaunu mantu pirkšanu, tāpat apjautājos.. bet te jau vairs man nav pat iespēju. un nu jau vairs pat vēlēšanās nav zvanīt un prasīt..
6th-Jul-2005 09:54 am
Man tomeer liekas, ka vinja ar savu buutiibu veelas Tev ko iemaaciit un, kad sapratiisi, kas tas ir, vinja Tev paraadiisies citaa gaismaa. :)))))))))

6th-Jul-2005 10:12 am
vienīgais, ko viņa lidz šim ir man "mācījusi" jeb padomu devusi - nevajag nekad vīrietim teikt, cik tev ir naudas, vajag, piem., pateikt, ka produkti maksās 20ls, bet patisībā visu nopirkt tirgū un 10ls paturēt saviem personīgajiem tēriņiem,. tāda doma. un tāda, lūk, mācība :P
vai te nav divkosība??? it kā dēliņš priekšā pakaļā, a te stāsta, kā vajag čakarēt vīrieti :D
7th-Jul-2005 07:53 am
ir, ir, ir

bet tie visi ir vinjas STRESI

un vinja censhas Tev iedot LABAAKO, uz ko vinja ir speejiiga:DDDDDDDDDDDDDDDDDDDD

un tiek nav jaakljuust par Taviem stresiem
:)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
Tu pati gana gudra, lai zinaatu, kas Tev labaakais
:))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
6th-Jul-2005 09:48 am
Zini kaa, citi ir iemacijushies tas pieklajibas lietas, un jautaa, kaa iet, pat ja neinteresee, citi ir tadi kadi ir un ja neinterese- nejauta arii. Acimredzot te ari ta atskiriba starp jums.
Es kaa kuro reizi, peec izjutas:)
6th-Jul-2005 09:50 am
nu bet ja es jautāju tātad tomēr man ir kāda attieksme pret cilvēku, elementāra cieņa. bet pusotra gada laikā no viņas tādu jautājumu [goda vārds!] esmu dzirdējusi varbūt 2-3 reizes..
un no prāta neiziet, ka pirmajā [!] tikšanas reizē viņas otrais teikums bija: "Un cik tu pelni?"
turklāt uz "tu", nemaz neko nepajautājot. mana mamma gan puisim jautāja, vai viņam nav pretenziju..
6th-Jul-2005 09:58 am
Tu saliidzini. Bet varbuut vareetu meegjinaat pienjemt vinju taadu, kaada vinja ir. Liidzko mees salidzinaam, taa kaads ir labaaks par kaadu un kaads sliktaaks par kaadu.

Un, cik reizes Tu no sirds (nevis elementaaras cienjas) esi veeleejusies uzzinaat, kaa vinjai iet?:)))))))

Ps Tas taa, no malas un varbuut galiigi aplami. Bet velkot paraleeles ar savu dziivi, kur novedusi mani bija mana veelme buut visiem labai un pieklaajiigai un tiekties uz ideaalu:DDDDD
6th-Jul-2005 10:19 am
protams, ka salīdzinu. mēs visi to nepārtuakti darām un tas ir normāli. salīdzinu ar savu līdzšinējo pieredzi. resp., redzu visu caur subjektīvās pieredzes prizmu. tā ir katram. nākamais solis ir pieņemt. bet pieņemt var dažādi. tagad, lūk, ir jautājums, kā man viņu pieņemt. vai kā dumju bērnu, vai kā viltīgu sievieti, vai kā uz nerviem krītošu vīreni, kā uzmācīgu cilvēku, kā netaktisku, kā paviršu, kā nelaimīgu, vientuļu? tur ir daudz nianšu.. un šī pieņemšana/samierināšanās pašlaik mani veidojas..

otrkārt mēs abas ar viņu esam dažādās pozīcijās. viņa vienmēr esot gribējusi meitu, viņa ir māte, es ieeju viņas ģimenē - tad kāda velna pēc es to nejūtu?! kāpēc viņa nepieņem mani?! cik nav dzirdēts - man bija dēls, bet tagad ir arī meita. nu, nav tam cilvekam vēlmes mani pieņemt, to takš bez brillēm jebkurš var redzēt..
es ieeju viņas ģimenē, viņa manās asociācijas ir kā māte. esmu pie viņas gājusi un runājusi kā ar māti, kā ar draudzeni, kā ar pieredzējušu sievieti. viss, ko saņēmu - katra mana teikuma analīze un pēc tam kritika, aizdomas, salīdzināšana, ka ne tā daru vai domāju, ka nepareizi tīru māju etc. nekā pozitīva, nekā.. visu laiku aizdomas, ka es dēļ viņu naudas precos jeb vēl nez kādi man nodomi.. nu jopcik kaitina šitais!!!!! kā var pirmaja pazīšanās pusgadā nepārtraukti jautāt, vai mēs nestrīdamies! :E
jā, kad jautāju, kā viņai iet pa laukiem, ko dara, es to jautāju, jo man interesē. bet kas man vairs var interesēt, ja es neinteresēju un esmu tukša vieta?! nu nevaru vairs. man sevis žēl.. :`(
7th-Jul-2005 07:47 am
man peedeejaa laikaa ir sajuuta, ka nekur nav teikts, ka saliidzinaashana ir dabiiga un neizbeegama jebkuros apzinjas liimenjos.

es MAACOS (veel nerealizeeju to vienmeer un visur) pienjemt cilveekus taadus, kaadi vinji ir. ne labi, ne slikti. vienkaarshi cilveeki. un viireni vareetu, varbuut, pienjemt - kaa vinju pashu = kaa viireni. vienlaikus ar savu gaisho, gudro galvinju redzot taas emocijas, kas virmo vinjaa un padara vinju tik... stresainu.

man maneejaa drauga mamma ar ir TIK atshkjiriiga no manas mammas. un, kad domaaju un saliidzinu, ir ne-patiikama sajuuta, bet kad pienjemu, ka taada vinja vienkaarshi ir. ka taada karma. ka taads starta un jau izdziivotais kapitaals vinjai shajaa dziivee. ka vinja man paliidz apguut MAACIIBAS. utt. tad ir DAUDZ savaadaak.

nezinu. ja taa sieviete vispaar ir speejiiga dialogam. iespeejams, vareetu tieshi pastaastiit un tieshi (klaatienee) pajautaat, ko vinjaspraat vareetu dariit, lai juusu attieciibas uzlabotos. no kaa vinaji bail (kaa vinja pati domaa), kas vinaji izraisa shaubas utt. (bet runaajot ar vinju - liidz tam mirklim - sevii jau ieguut TO sajuutu, ka vari MIERIIGI bez aizvainojuma izklaastiit savu redzeejumu...t.i. buutu labi no sirds piedot vinjai... apzinoties, ka vinja shobriid savaa shaa briizha attiistiibas stadijaa savaadaak NEVAR... )

tas ir apmeeram tas, pie kaa es shobriid straadaaju attieciibaas ar dazhaadiem cilveekiem. aizvakar atradu labu lietu - norezoneeja, ka vienam cilveekam, ar kuru man buutu gruuti runaat aci pret aci, bet ar kuru sakaartot REIZ notikusho negludumu gribeetos - es vareetu uzrakstiit vestuli....ar roku:)))) utt.
6th-Jul-2005 10:18 am
Wow, tas cik tu pelni ir labais;)
Vardu sakot jus esat loooti atskirigas...
6th-Jul-2005 10:21 am
jā, tā ir.. bet tur ir kas vairāk kā atšķirīgas.. jo tad jau ar viņas puisīti es ari nevarētu kopīgu valodu atrast.. nezinu.. man liekas tur ir karmiski jāmeklē problēmas viņas vecāku vai vecvecāku vai vēl dziļāk attiecībās. vai nav bijusi kāda laulības pārkāpšana, ārlaulības bērns, greizsirdība, kaut kas tur nav kārtībā. arī visas tās veselības problēmas viņiem visiem. man bail [arī dēļ uzvārda] ka tikai man kaut kas no tā visa nenāk pūrā.. :/
6th-Jul-2005 10:25 am
Nu nez, var jau rakt tik dzilji, bet vai vajag? Varbut tiesi otraadi- uzvert visu vienkarshak un nelaut vinai baroties no taa, ka tu par vinu doma vairak, ka par sevi:) Tas varbut ari ir merkis. Zini, ir tadi energetiskie vampiri;) Mana ex-puisha mate tada bija, sita pushu visas ljaunaas virenes.
Ar uzvardu nekas puraa nenaks, ja vien tu pati tam neticesi un par to slimigi nedomasi.:)
6th-Jul-2005 10:29 am
mjā, tas gan, ka nedrīkst tik daudz domāt par visādām negācijām! jo tā var vēl vairāk visu piesaistīt.. lai dzīvo un vārās savā sulā..
man ir daudz vairāk jādomā par Viņu.. vai ne? :))
6th-Jul-2005 10:32 am
Jaaaaa!!!!
Kaa man patik shie brizhi, kad Tu sac runat tik skaisti un veseligi:)
6th-Jul-2005 10:36 am
patiesība dzimst vārdos? :))))))
bet vārdi domājot..
6th-Jul-2005 10:07 am
Tu taču neplāno tuvākajā laikā bērnus, ne?
6th-Jul-2005 10:10 am
ehhhh, gribēju gan..

zinu, zinu, tad sāksies elle :))))))
nekas, šajā jautājumā vīrietis i manā pusē.. un mana mamma arī. to jau labu laiku atpakaļ teicu, ka bērns būs mans [mūsu] un nebūs nekādu aukļu, nekādu mūžigo vecmammu [lasi - vīramātes].. tas tikai vīrietim teikts, lai rēķinās laicīgi, ka pārmērīga viņa māmiņask lātbūtne nebūs vēlama, lai viss ir ar mēru..
6th-Jul-2005 10:19 am
Nu man šobrīd ir izveidojusies situācija, ka bērns tiek vazāts līdzi visur, arī uz darbu. Mana māte strādā, sievietes māte nostājusies pozā "nav mana problēma" un viss.

Ja es mainīšu darbu, tad nu tā algas starpība reāli aizies auklei, vismaz tanī laikā, kad bērns neies uz bērnudārzu.
6th-Jul-2005 10:23 am
par naudu es vispār neuztraucos. tas viss i fufelis. bērnam vajag cilvēkus blakus, mīļus cilvēkus. kad būs maziņš, līdz kādiem 3-5 gadiem gribu pa māju ar viņu.. domāju, varēsim to mierīgi atļauties :)
6th-Jul-2005 10:29 am
A tev ir raksturīgi mājās sēdēt?
6th-Jul-2005 10:32 am
o, jā! :)))))) nu jau jā ;)
6th-Jul-2005 11:00 am
Nu ko tad... lai labi noiet. :)))
6th-Jul-2005 11:00 am
hehe, plds, gan jau būs kā jābūt! ;))))
This page was loaded Dec 25th 2025, 1:34 am GMT.