Ja iepriekšējais bija kontrolzvans, tad vakar bija.. Hmm, nezinu.. Kā lai to nosauc? Zvana telefons, paceļu. Vīrene: "Vai tu viena?" Es: "Nē, nē!" "Tad pasauc *****."
Lūk, saruna ar manu topošo vīra māti, manu bērnu vecmammu pusotru mēnesi pirms kāzām.. :P
Reizē biju sašutusi, reizē gribējās tā smieties!
Varētu padomāt, ka
ar mani pēdējo pusgadu būtu runājusi katru dienu un sausu muti izrunājusi [a runājam tad tikai 1x un tas pats bija aizvakar :P]. Kas par cilvēkiem.. Ne normāla jautājuma, kā iet, kas jauns, ko darāt, nekā! Bet to, ka viņai principā neinteresē, kā man iet, pamanīju jau sen, jau no pirmajiem viņas zvaniem..
Bet, redz, bija drausmīgi svarīgi runāt ar dēliņu, lai pateiktu, ka aizkaru stangas šodien nevedīšot - it kā es tik duma un man pateikt to nevar ;) Ja jau tas bija tik svarīgi.. Jo par tām stangām vispār nekādas runas tagad i nebija :D
Nē, nu, skaidrs, piezvanīt taču vajag - vai gadījumā karstajā vasaras saulē dēliņš nav izkusis jeb vai ļaunā vedekla nav nozūmējusi, saindējusi vai, Dies nedod, kādu matiņu no galvas aizskārusi! :P Kā saka, kārtībai jābūt, kontroli vajag un savu varu jāizrāda.. Starp citu Sex & the City sērijas vakar tieši par šo tēmu rādīja :))) Kā vīra māte pērk savam mīļotajam dēliņam un viņa drausmīgajai jaunajai sievai jaunu gultu :P
Īsāk sakot.. Man jau par visu šo teātri dusmas sāk aizvietot histēriska jautrība.. :P
Tā kā vakar un citas iepriekšējās dienas
drako mani nolika pilnīgi un galīgi zemāku par zāli.. :) Nav, nav tik traki ar mani! :) Es pat tai dīvainajai mūķenei īsti labi patiku, nedaudz apspriedām pēcnāves tēmu. Izrādās jamā ir ar diezgan plašu interešu un zināšanu spektru. Bija daudz dzirdējusi/lasījusi par cilvēkiem, kuri ir bijuši it kā ceļā uz Viņsauli un atgriezušies.. Interesanta tēma..
Un vairākas reizes pieķēru pie pretrunām. Zinu, zinu tās kristiešu vājās vietas, bet par tām uzsākt diskusiju.. Piem., par to, kur beidzas Dieva atbildība un sākas cilvēka.. :)))
Atgriežos laicīgajā pasaule! :)
esmu ļoti daudz domājusi par to, kā būs, kad būs bērni. jau sen, labi sen. bet saproti -es esmu pavisam citāds cilvēks! man ir citādi dzīve uzskati un principi. un arī par bērniem. vecāki bērnu audzina līdz skolai, tad daļēji to funkciju pārņem skola, rodas draugi no citādām ģimenēm, citas ietekmes, intereses un tad'jau sāk zust it kā tā "vara" pār bērnu, viņš jau aiziet.. manā izpratnē bērnu es radu nevis sev, lai apmierinātu egoistisku vēlmi kādu mīlēt [jo tam taču ir vīrs!], bet bērnu es radu kā turpinājumu, radu viņu pasaule un viņam pašam. tāda ir mana 100% pārliecība.
tāpat par to, ka man dzīvē būs tikai viens vīrs un viena ģimene! tāda nu es esmu. un par laimi arī mans nākamais :)))) tur esam dikti līdzīgi :)