jā, manai draudzenei arī ir kolosāla vīra māte! vienreizēja! saprot, ka sievietei vienmēr dzīvē ir grūtāk, ka bērniņi jāaudzina un ka viņas dēliņš tālu no pilnības. ehh, ja man tā būtu.. bet nu nebūs! nebūs! šis ir pavisam cits cilvēks, neko darīt.. un ne jau man vienīgai dzīvē tā, dzirdu apkārt daudz dažādu stāstu..

esmu ļoti daudz domājusi par to, kā būs, kad būs bērni. jau sen, labi sen. bet saproti -es esmu pavisam citāds cilvēks! man ir citādi dzīve uzskati un principi. un arī par bērniem. vecāki bērnu audzina līdz skolai, tad daļēji to funkciju pārņem skola, rodas draugi no citādām ģimenēm, citas ietekmes, intereses un tad'jau sāk zust it kā tā "vara" pār bērnu, viņš jau aiziet.. manā izpratnē bērnu es radu nevis sev, lai apmierinātu egoistisku vēlmi kādu mīlēt [jo tam taču ir vīrs!], bet bērnu es radu kā turpinājumu, radu viņu pasaule un viņam pašam. tāda ir mana 100% pārliecība.
tāpat par to, ka man dzīvē būs tikai viens vīrs un viena ģimene! tāda nu es esmu. un par laimi arī mans nākamais :)))) tur esam dikti līdzīgi :)