manā izpratnē tās ir milzīgas ģimeņu un personiskās traģēdijas.. nepiepildītas mīlestības pret bērniem, necieņa pret vedeklu, pret mazbērniem.. un iekšēja neapmierinātību ar to un šito, kas ēd no iekšpuses, jo kaut ko jau saprot un jūt, ka nav īsti labi, nav tā vēlamā, idealizētā ģimeniskuma..
un šis viss tiešām ir vairāk tādā sajūtu līmenī, ko bieži vien ir grūti uzrakstīt un paskaidrot..
un vēl liekas, ka tas ir kas ar karmu saistīts.. ja manai mammai kas lidzīgs bijis, tagad man, tikai citās variācijās.. to gan neizprotu - kāpēc?