šādās nopietnās ģimeniskās traģēdijās ir pie vainas iepriekšējo paaudžu rīcība, domas.. tā ir, neko darīt..
par to biezo ādu.. negribas par to īpaši priecāties, jo pēc dabas neesmu tāda.. riebīga varu būt darbā pret priekšniecību vai kādu pārdevēju, kas krīt uz nerviem, bet pret cilvēku, kas devis dzīvību manai mīlestībai..
ehh, sāpīgi, sāpīgi.. :`/