ja Tu zinātu, cik daudz no manas puses jau investēts! tagad vienkārši rokas noližas.. jo es taču viņas ģimenē ieeju un ne otrādi! un tāda pieņemšana, nekāda, reizēm pat sirsniņa iesāpas..
kad runājam pat tikai tās dažas retās reizes pa telefonu, sajūta, ka viņa ātrāk grib izbeigt runāt. vai tiešām mātei var būt tik nenormāli liela greizsirdība? vispār ko tādu izjutu pagājušogad, kad jamais bija slimnīcā. pirmoreiz sajutu no viņas puses, ka viņa tā kā sacensībās - kura no mums tad būs krutāka, kura ko labāku un vairāk viņam atnesīs. nozēlojami patiesībā..