Šodien oficiāli atteicos sadarboties ar Igaunijas filiāli, ir jau kaut kādas robežas tam cilvēka stulbumam, vadība piekrita, viņsaka, a mēs viņiem vispār trubu neceļam, tu ar necel. Vārdsakot, viena par otru stulbāka, viena neirotiska, otra- tupaja tupaja, Jūlija vārdā, viņa man uzdod dažādus interesantus jautājumus, interesantus un biežus. Skajpā. Zvana 5 x dienā, vai raksta katru mīļu brīdi, tāpatkā kādi 20 citi, tikai gudrāki un atturīgāki, ja, un daži jau neraksta, rakstītāju kontingents jau mainīgs, ja, tikai Jūlija kā štiks katru dienu, goda vārds, apskatiet manu skaipvēsturi.. Nulūk, un jautājumi tādi, konu bez pulsācijas deniņos varu nosaukt- Man vajag vizītkarti, ko tajā rakstīt? (Estonskaja dura, ahujeķ kakaja, pa manam, ja, un adresi, bļadj, pačtovuju). Kāda izmēra maketam jābūt, lai to ievietotu avīzē? (jā, tiešām, kāda?).Un tā tālāk. Vārdsakot, pie vizītkartēm neizturēju, ar vadības svētību izbloķēju viņu no kontaktiem un elpoju dziļi. Piedāvājos pat aizbraukt uz Tallinu, visas atlaist un pieņemt normālu veci, jābūt taču pa visu igauniju kaukam ar saprātu. Lūk. Ko vēl, visužēlīgi piedevu tēvam, betjajūs redzētu dāvaniņu, ko dabūju par ciešanām, jūs atsēstos un ilgi sēktu- tātad- antikvar spogulīts ar auduma apdari, ziedu izšuvumā un tādu pat matu suku, tākā no ohenrī stāsta, ibitīt. Mēs te kabinejā visas elsām, ilgi, ilgi. Partoesmu gatava kādu nedēļu nosēdēt autoostā un publiski ēst hamburgeru.