Jau otro stundu cenšos iet uz darbu. Pa šo laiku esmu apēdusi vakardienas kūkas paliekas, uztaisījusi puslitru kafijas un virspusēji iepazinusies ar mūzikas virzienu jugoton (1950. - 1980. gadu slovāku elektroniku)

Studenti bija sajūsmā par glitter biochemistry

Bija beigušās visas sarkanās pildspalvas mājās. Bet kārtējais protokolu Everests jālabo. Nopirku piemājas veikalā vienīgo sarkano pildspalvu. Sāku grauzt pedagoģisko piezīmju granītu un izrādās, ka pildspalva ir ar spīdumiņiem...
( alkohola oksidēšanās reakcija, piemēram )

Iedomājieties, Islandē nav odu! Nemaz.

Mīlīga ir arī tā zinātnieka atbilde. Kur sākumā pastāsta gadījumu, kad mēs lidmašīnā atradām odu, tad rāmi pastāsta par iespējamiem iemesliem, kādēļ odu nav, tad tikpat rāmi tos apgāž. Tad pastāsta dramatisku stāstu par pusauga oda cīņu par dzīvību sūrajā Islandē. Tad, lai visi saprastu, ka Islande ir drūma vieta, pastāsta par visiem citiem asinsūcējmošķiem, kas Islandē IR. Un beigās random faktoīds par to, kā odus pievilināt ar sauso ledu.

Nu, kā var nemīlēt tādus cilvēkus.:)

Autora piezīme. Nosaukumā izmantotais citāts oriģinālavotā bija veltīts viendienītēm

Šodien piedzīvoju anekdotes par novēlojušos studentu, kas profesoram jautā, vai tas zinot kā studentu sauc, un pie noraidošas atbildes paslēpj nokavēto darbu visu darbu čupā, īstenošanos dzīvē. Students izlabotajā protokolā rūpīgi aizsmērējis visus manus labojumus un atdevis protokolu atpakaļ. Studenta labojumi, ja tādi ir izdarīti, ir veikti ar tādas pašas krāsas pildspalvu un nekādā veidā nav izcelti.

Apsveicu māsas iekš nozares
( ... tālāk ... )

Autobusā, kas savieno dažādas slimnīcas, sēdēja skarbās dzīves nogurdinats vīriņš ar viegli sasistu seju. Vīriņš siltajā autobusā atplīsa. Pa to starpu autobusā bija iekāpis arī virpuļojošs jaunietis, kas priecīgi pārvietojās pa autobusu, nespēdams rast mieru. Beigās jaunietis apsēdās blakus vīriņam, kas turpināja šņākuļot. Rūpīgi nopētījis, jaunietis vīriņam rokā iespieda tievu vaska svecīti. Uz izbrīnīto vaicājumu, jaunietis paskaidroja, ka svecīte no vaska , ar plašu žestu pasmaržojot svecīti. Šis paskaidrojums vīriņu apmierināja un viņš turpināja gulēt, nu jau ar svecīti rokās.

Olbaltumvielas cilvēka organismā sastāv no aminoskābēm. Dažas no tām cilvēka ķermenis spēj sintezēt (aka aizstājamās aminoskābes), dažas nespēj (aka neaizstājamās). Ja organismam trūkst enerģijas, tas ķeras pie aminoskābju noārdīšanas. Parasti olbaltumvielas neizmanto enerģijas ražošanai, jo ir labākas lietas - tauki un cukuri.

Ir ģenētiska slimība, kurā dažas no neaizstājamām aminoskābēm nevar noārdīt, lai iegūtu enerģiju. Nenoārdītās aminoskābes uzkrājas un tiek izvadītas ar urīnu. Urīnam un ausu vaskam tad ir salds aromāts. Šī iemesla dēļ šo slimību sauc par kļavu sīrupa urīna slimību. Literatūrā ir norādes, ka kultūrā, kurā kļavu sīrups neesot pazīstams, varot izmantot sierāboliņu smaržas salīdzināšanai, smaržojot līdzīgi.

Man gan šīs smaržas - kļavu sīrups un sierāboliņš - nu nemaz neliekas līdzīgas.

Rēķināšana "krustiņā" ir kaut kāda latviešu maģija, kas stundās tiek ierādīta un bieži tā ir vienīgā lieta, ko no matemātikas atcerās. Ārzemju studenti pēc gada arī ir apjautuši, ka latviešiem patīk visu rēķināt krustā, metodes būtība gan viņiem paliek miglā tīta.