Īsti neatceros, kad paraksta jautājums kļuva aktuāls(kādā 5.klasē?), bet atceros, ka man iepatikās mana tā brīža labākā drauga tēva paraksts pēc būtības, ne pēc izskata. Proti, kad ar vieglu žestu var uzstrīpāt kaut ko, kā jēgu saproti tikai pats. Patrenējos un izdomāju sev arī tādu ātri uzšvīkājamu, bet ne pavisam vienkāršu ķeburu, tāds šis man ir līdz šim brīdim.

Ak, jā, gan jau, ka daudz ko izsaka fakts, ka draugā tēvs bija dakteris.