Ne nu mūžīgi, bet es labi atceros to reizi, kad, stāvot pāri potītēm purvā un rakstot biotopa anketu, man izkrita pēdējais zīmuļa kodoliņš :) Tagad vienmēr pakratu zīmuli, lai pārliecinātos, ka ir rezerves.

Pa īstam smalki ir zīmuļus vēl nopulēt uz smilšpapīra; tēvs tā darīja, kad ar roku rasēja.