Tas, ka zinātnieki ir dīvaini ļautiņi, kas pārvietojas izspūrušiem matiem un kūpošu mēģeni rokās, ir visiem zināms fakts. Tomēr realitātē ļaudis grauj sabiedrības normas vēl grandiōzāk.
Pirmais cēliens, pirmā aina - pārtaukums starp referātiem, visi pulcējas foajē un tver bezmaksas netu. Daudzi lieto skaipu sarunām ar tuviniekiem un daudziem nav austiņas, man netālu viens kolēģis krieviski runājas ar savu sievu un stāsta par saviem iespaidiem, protams, ir priecīgs, ka viņam uzsauca pudienas (paika na haļavu), stāsta par viesnīcu un kopējo atmosfēru konferencē un tad nāk graujošais teikums no otras datora puses - "ti glavnoje, nezabudj umivatsa". Priekškars.

Turpinājums sekos.