Jā. Kaut kas nav pareizi. Ir dzīvē sastapti lieliski bezbērnu pedagogi un traģiski pedagogi, kuriem pašiem ir bērni. Tas noteikti nav kritērijs. Nereti sievietes, kurām kaut kāda iemesla dēļ pašām nav bērnu, lieliski savas mātes jūtas kompensē strādājot par pedagogiem un mātišķims no viņām plūst pār pārēm un bērni to novērtē. Vispār man ir sajūta, ka bērni ļoti novērtē, ja skolotājs spēj godīgi un cilvēcīgi paust savas emocijas, cienīt viņus, kaut vai laikus painformējot, ka nenotiks, piemēram, sports un ķeseles ar kedām nav jāstaiba līdzi. Tas ir it kā sīkums, bet bērni uzreiz jūt, ka par viņiem tiek domāts un gādāts kā par līdztiesīgiem cilvēkiem un attiecīgi sāk cienīt pieaugušo arī no savas puses.