No kurienes? Vismaz rietumu kultūrā tas nāk jau no antīkās senatnes. Precīzāk, Platona dialogos atainotā Sokrata, kurš, kā mēs varam lasīt "Dzīrēs" esot dzēris, bet nekad nereibis. Tiesa, to - ja atmiņa neviļ - saka pamatīgās burās esošais Alkibiads, tāpēc šis apgalvojums ir jāņem, tā teikt, ar sāls graudu.

Būsim zināt. Tas varētu būt diezgan amizanti, kā es brīdī, kad kāds alkoholizēts personāžs man stāsta, ka cits personāžs ir vīrs ar īstiem *autiem, jo ir spējis izdzert divas pudeles šņabja un turpināt kost, sāku stāstīt viņam par Sokrātu un Alkibaidu

Par sālsgraudiem runājot, tie man laikam tagad mūžīgi asociēsies ar tēva mācību grāmatu bioloģijā, ko atradu bēniņos. Tur diezgan izvērsti bija stāstīts par to kā saprast smadzeņu funkcijas. Jebšu kādu reakciju var novērot vardei, ja uzliek sāls graudus uz noteiktas tās smadzeņu daļas.