Ik pa brīdim ezss apstulbst no savām rokdarbu vēlmēm, kuras viņu piemeklē un, protams, ir tūlīt, tūlīt jārealizē. Ja paciešas kādas divas nedēļas, tad tas pāriet un aizmirstās, bet vajagvajagvajag taču. Pārsvarā šīs vēlmes aprobežojas ar cimdiņu vai šallītes uzmargošanu. Parasti katru gadu šajā "ārājauaukstibetiekšāvēlnesilda" laikā ezss piemeklē vīzija par rupjas vilnas džemperi ar pīnēm un augsto apkakli, bet lielā ņemtne, kas nav salīdzināma ar cimdu pāra uzķibināšanu, ir līdzējusi nogaidīt "aizmiršanas periodu" un džemperis nolien zemapziņā gaidīt nākamo drēgni. Šoreiz ir briesmīgāk, jo vīzijai ir nu ne tikai abstrakts veidols, kas ietver pīnes un augsto apkakli, bet arī vārds - Lopapeysa. Islandiešu tradicionālais džemperis.

Tagad plauktiņā stāv vilnas dzija un klusām cer, ka pēc nedēļas, kad es atgriezīšos no komandējuma, mana rokdarbu vēlmīte nebūs pazudusi.