Ievadam - kaķis, par ko šajā blogā ir diezgan daudz ierakstu, ir samērā garspalvains.

Šorīt mani no rīta dušas izrāva sauciens - Piksis ir sagādājis pārsteigumu. Viņam no rīta bija sanākusi šmuce un šis tas samērā daudz bija ieķēries biksās pēc tualetes apmeklējuma. Nācās ķerstīt, brēkt, lai nevelk dubenu pa zemi un beigās vēl mazgāt iepriekš pieminēto delikāto ķermeņa daļu, kas ļoti aizskāra Piksi. Pēc procedūrām, kurās es, kā par brīnumu, dabūju tikai vienu uzšķērstu vīli savā organismā, viņš viss tāds slapjš izkāpa ārā pa logu un sēdēja demonstratīvi uz ārējās palodzes. Ar purna izteiksmi: "Re, kā es tāds nabadziņš sēžu ārā aukstumā!"
Tad, kad es biju Piksi pierunājusi ievilkties dzīvoklī un nomainījusi viņa tualetes smiltis, izrādījās, ka viss vēl nav beidzies. Kā reiz bija beigusies kaķusmilšu paka un nu necementējošās tika nomainītas uz cementējošām un tad Piksis ar visu savu slapjo dibenu iesēdās cementējošās smiltīs un bija bruņupakaļa. TO izķemmēt bija neiespējamā misija, jo viņš JAU bija aizskarts visās smalkajās jūtās un pat uz paglaudīšanu ķērās ar zobiem rokā. Pēc kāda laika pielabinājām Piksi nākt klēpī un ar rokām nedaudz nolasīju lielākos kankāļus, jo viņš jau to visu mazgājoties salaizītu un tad atkal būtu jaunie kaku piedzīvojumi

Beigās par ciešanām iedevām skābā krējuma karoti un atstājām atgūties no morālās traumas vientulībā, ko viņš ļoti cēli arī darīja.

Noslēgumam - nekad nelieli kaķi! Pavisam nesen risinājām sarunu par garspalvaino kaķu bikini problēmām un ar lepnumu teicām, ka kopš pavisam mazkaķa vecuma viņam tā nav gadījies, lai mēs apsvērtu frizēšanas iespēju.