Šodien lasīju tekstu, kas izskatījās kā ar googli iztulkots, nesaskaņoti laiki, locījumi. Izrādās, ka rakstījis cilvēks ar dzirdes traucējumiem. Līdz šim nebiju iedomājusies, ka, jā, zīmju valodā tak noteikti locījumu un citu smalkumu nav.

Tas man atgādināja gadījumu, kad es slimnīcā gulēju un tur bija viena sanitāre kurlmēma. Izrādās dāma bija latviete un viņa bija ļoti priecīga, ka var ar kādu "parunāties" (tas izpaudās kā rakstīšana uz lapiņas) Es, mazs un kautrīgs bērns būdama, no šīs izrādītās uzmanības krietni samulsu. Bet pārējie bērneļi, kas bija ar mani palātā, bija stipri jaunāki un krievvalodīgi, tāpēc viņiem mūsu saziņa un kad es tulkoju, ko dāma grib pavēstīt (tev smuka spēļu mašīnīte) likās kas tuvs spiritismam.