Nobijos, bļin!

Sēžu virtuvē, komunicēju ar mazkaķiem, priecājos par progresu.
No durvīm atskan slēgšanas skaņas, bet zinu, ka vīriec mājās ieplānots stipri vēlāk. Nu, moš, ātrāk atnācis. Sēžu, komunicēju ar mazkaķiem, gatava saukt, lai netrokšņo, jo mazkaķis cilvēku klātbūtnē žāvājas un mazgājas, breiktrū, saproties. Bet no durvīm atskan atkārtota slēgšanas skaņa, bet neviens iekšā nenāk.
Aizgāju, pārbaudīju, uzliku ķēdi. Sirds notrīcēja, pasūdzējos cibai, piezvanīju mājās nākošajam subjektam, pabrīdināju par ķēdi, nomierinošu tēju iedzēru, pastāstīju sev, ka tās visdrīzāk bija kaimiņdurvis, ko tur slēdza vaļā. Ko vēl tādu izdarīt...

P.S. Atvērt durvis un palūrēt dūšas nepietika :)