smadzeņu darbības blakusprodukts
Commenting To 
14th-Mar-2011 09:41 pm - Zagļi, zagļi, munu Žiku, konzervos!
Nesenajā konkursiņā pievakare stāstīja, kā gliemji var apēst medūzas un viņu dzeļšūnas inkorporēt sevī. Tas man atgādināja kādu citu man mīļu stāstu par gliemjiem. Šie stāsta varoņi spēj inkorporēt sevī un vēlāk arī sekmīgi izmantot augu hloroplastus.
Izskatās viņi šādi

Tad kad gliemis apēd aļģes, viņš sagremo visu izņemot hloroplastus, tos viņš noglabā savā zarnu epitēlijā un sāk fotosintezēt pats (ražot enerģiju no saules gaismas). Tas viņu padara īpašu, jo jau skolā māca, ka fotosintezēt māk tikai augi (nu labi, vēl ir dažas baktērijas un vienšūņi).

Paši advancētākie gliemji var pat trīs mēnešus neko neēst, jo safotosintezē pietiekoši enerģijas.

Ir lietas šajā gliemī, kas fascinē arī vīrus un sievas baltajos ķitelīšos. Redz, lai uzturētu hloroplastus pie dzīvības, nepietiek tikai ar viņos pašos esošo genomu, nepieciešamas arī vairākas olbaltumvielas no šūnas, kurā mājo hloroplasti. Un šie DNS fragmenti ir tikai augu kodolos. Šie fragmenti ir atrodami arī gliemja genomā, kas nozīmē, ka kādā brīdī ir notikusi gēnu pārnese no augiem uz dzīvniekiem.

Vislabāk šī īpašība ir izteikta gliemim, kuru sauc Elysia chlorotica
Arī citiem viņa radiniekiem šīs spējas piemīt.
Rakstiņi par šo fenomenu - kleptoplastiju apskatraksts no botāniķu puses , visu hloroplastus zogošo gliemju salīdzinājums
Comment Form 
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.
This page was loaded Jun 16th 2024, 9:59 am GMT.