Kad dzīvoju Vācijā, smīnēju par vāciski nopietno piezīmi uz ēdienkartes - ja nepieciešams viesmīlis, paceliet roku! Mūsu viesmīļi ir trennēti uz paceltas rokas pamanīšanu.

Atcerējos šo stāstu, kad bija jāpiesēž pie jauniešiem, kas lēja šķidrumus mērcilindros ar augsti paceltu stikla pipeti. Es tak nepārtraukti perifērajā redzē piefiksēju to pacelto roku un metos atbildēt uz neeksistējošu jautājumu.