Yeah, viss ok, gan jau citiem, kas lasa un mācās vairāk ar tieši ar bioloģiju/meidcīnu saistītas lietas arī ir pieejams.

Tur tā lieta ar atsevišķiem rakstiem - termins nupat tiek lietots tik daudz, ka pat ja raksts dod definīciju, nekad nav skaidrs, vai tā nav dota ļoti šauri un tikai koknrētajā kontekstā vai, tieši otrādi, autors nepiedāvā jaunu un unikāli paplašinātu definīciju.

Man pietrūkst neitrāla fona pret ko izvērtēt.

Otrais un trešais btw ir izlasāmi.

Otrais ir par iekaisumiem, bez definīcijas, ļoti specifiski, un par to, kā hronisks iekaisums totāli neuzvedas tā, kā akūts iekaisums (kas nepalīdz saprast, kāpēc hronisks iekaisums vispār ir iekaisums, ja jau uzvedas tieši pretēji).

Trešais ir par iekaisumiem, bet lieto 'iekaisuma atbilde' pārmaiņus ar 'imūnatbilde'... ok, iekaisumi ir zināmā mērā saistīti ar imunitāti, protams, un tomēr - bet vai tas vienmēr nozīmē vienu un to pašu, vai tomēr pastāv nianses, vai arī reizēm pastāv nianses, bet šeit autors nav ievērojis.
(un vispār, samulsina piemērs, ka lipīdu izgulsnēšanās asinsvadu sieniņās izraisa imūnatbildi. Vai tad tā lipīdu izgulsnēšanās jau nav imūn/iekaisum sekas? Nē, nu ok, tas neizslēdz nākamo soli, bet rakstā prezentēts tā, it kā lipīdi uz asinsvadu sieniņām izgulsnētos apmēram kā uz notekcaurulēm - kas tā gluži tomēr nenotiek.

Un tad tālāk tam visam jautājums par to, cik pamatoti ir ēdienu vērtēt kā iekaisumus veicinošus/mazinošus? Legit (t.i. ēdiens īstermiņā (kādā?) provocē attiecīgo marķieru cirkulēšanu?) vai tomēr skābju/sārmu diētas līmeņa BS vai, labākajā gadījumā, glikēmisko indeksu variants (t.i, jēga ir, bet vairums sarakstu internetā ir BS, nekas labāks par eat food mostly plants tā arī nav izdomāts. Nu, vai vidusjūras, protams).