Arī igauņu laboratorijā ir labi nošķiramas valodu grupas - krieviski runājošiem savs tusiņš, igauniski - savs. Toties, ja sestdienā vai svētdienā laboratorijā vēl ieklīst kāds saspiedies doktorants, tad Igaunijas neatkarības dienā te neviena nav.

Mani vidusskolā (pirms tam es kaut kā nekonfrontējos, vai nepiefiksēju citu ēšanas paradumus) visnotaļ pārsteidza, kā citi ēd pelmeņus vai vārītas olas. Jo mūsmājās pelmeņus vienmēr vārīja zupā un ēda ar skābo krējumu. Vārītas olas ēdām ar sviestu un sāli.
Majonēzes lietojums man šķita ļoti dīvains, majonēzi vispār es laikam biju sastapusi tikai sabiedriskās ēdināšanas rūtiņās.

Tagad gan, protams, ir skaidrs, ka šī bija tēva virtuves daļa, kas bija ieviesusies taupības un govs esamības dēļ.