_zirgs posts lika aizdomāties par maniem attiecību virpuļiem ar kārtību. Jau pirmajās klasēs vienīgā lieta manā liecībā, kur bija krustiņš "prasa papilddarbu" ailē, bija sadaļa "kārtības mīlestība"

Arī sadzīvē daudzus gadus pēc pirmajām klasēm, tas ir bijis krustiņojams un apvelkams jautājums. Pašlaik es esmu dīvainā stadijā - uz mana rakstāmgalda viss ir hronoloģiskos slāņos un arī darba galdi (mēģeņu galds un papīru galds) bieži vien alkst pēc buldozera. Mēģeņu galds ik pa brīdim arī tiek nokārtots, jo, atšķirībā no papīriem, kolbas slāņos nesakrausi. Par drēbju kalniem majās kaķis ir tikai sajūsmā. Tajā pašā laikā es cīnos ar dīvainām vēlmēm arī mājās aprakstīt atvilktnes ar zīmītēm, kas tajās iekšā. Darbā prokrastinēju inventarizējot noliktavu un taisot ToDo sarakstus. Esmu sapirkusies uzlīmītes colorcoudingam un tās veiksmīgi pielietoju.

Bet kolēģu nīgrās piezīmes par kafijotavas telpu, liek saprast, ka "kārtības mīlestībā" krustiņš vēl joprojām velkams ailē "prasa papilddarbu". Lai gan es, jei bogu, atšķirībā no darba galdiem, tur nekādas cūcības un bardakus neredzu. Tad nu atliek secināt, ka bardaks is in the eye of beholder. Nav nekārtīgu darba galdu - visos ir sistēma, tikai sistēmas un prioritātes atšķiras.