Man jau likās, ka man vairs nav, ko cibai teikt, bet šodien jauki saklikšķēja lietas.
Brīvdienā bijām piepurva ezerā peldēties. Sākumā bija prieciņi par brišanu pa sfagniem, kas augšā silti, apakšā vēsi un jauki žļurkstīgi, tad prieciņi par brūno ūdeni. Iznākot ārā gan, pārlaid rokas pār ķermeni un samulsti, jo pēkšņi esi iemiesojies gliemī. Viss sildens un gļotains. Tāds normāls khtulu.
Kolēģi jau protams sāk spriedelēt par to, kas tad tur tāds savairojies un nākamā pelde tiek pavadīta ar tekstiem - jāiet papildināt ādas komensāļu slānis.
Bet tālāk par - būtu jāpaņem līdzi, jāpaskatās, varbūt jāpaaudzē - netikām.
Šodien vēstam savus piedzīvojumus cīnubiedram, kas saka, "bet es taču par to ekoloģijā referātu rakstīju" Tad nu iepazītaties -
( Gonyostomum semen )