Viena no lietām, kas man ļoti, ļoti netīkās, ir pirkstu un kakla krakšķināšana. Vienmēr pie šīs skaņas skrien drebuļi pār kauliem, jo vizualizēju, ka tie ir kauli, kas tur lūstot kraukšķ.

Tomēr viens vīrs šai lietai ir piegājis vairāk kā sistemātiski. Lūk vīra portrets

Vīriņš 50 gadu garumā katru dienu vismaz divreiz krakšķināja tikai labās rokas pirkstu locītavas, bet kreiso lika mierā, lai pierādītu savai mātei, ka no šitā artrīts nemetās. Nezinu kā mātei, bet savu Ig Nobelu godam nopelnīja.

Tagad pievērsīsimies vakara izglītojošai daļai. Kā rodas krakšķis.
Krakšķi rada vairākas fizikālas parādības
a) Kavitācija - ja divas gludas virsmas ar spēku un strauji attālina vienu no otras, kā tas notiek locītavu krakšķināšanas laikā, tad locītāvā esošajā šķidrumā veidojas vakuuma pūslītis un tas notiek ar skaļu paukšķi.
b) Saišu un locītavu negludumu fiziska aizķeršanās aiz citas locītavas daļas un noslīdēšana no tās
c) Vienkārši divu gludu virsmu (locītavu virsmas) atdalīšanās vienai no otras, kas arī var notikt ar skaņu.

Tāpat ir daudz zinātnisku publikāciju, kurās ļautiņi noņemas par tēmu kāpēc mums krakšķ locītavas, bet tās es ielinkošu vēlāk.