Prokrastinējot es mēdzu lasīt e-klasi. Nesen tajā bija sastopams raksts par to, ka mūsu devītklasniekiem ir slikti rezultāti dabaszinību diagnoscējošā darbā.
Te ir tas darbs. VISCs ir solījis sniegt komentārus par rezultātiem aprīlī, tādēļ par tiem nerunāšu, bet es palasīju arī raksta komentārus.
E-klases raksta komentāros, protams, pārsvarā šitstorms par to, cik briesmīgs ir bijis šis darbs un kādēļ rezultāti ir tik slikti. Lietas, kuras es šajā komentāru jūrā pamanīju, cilvēki sūdzas, ka darbs ir bijis pārlieku sarežģīts, pārāk daudz burtu. Nu, pieņemot, ka Latvijā ir obligāta deviņu klašu izglītība, man būtu ļoti skumji, ja vidēji astoņi līdz deviņi teikumi lapā ir par daudz, lai cilvēki, kas ir atzīti par rīcīb un lemtspējīgiem, tos spētu izlasīt un saprast.
Tāpat komentāros dominē paziņojumi, tas darbs nav uz atzīmi, bet ir kaut kādi procenti, neviens tak necentīsies procentu dēļ. Vai arī "mēs taču pirms tam neatkārtojām visu trīs gadu vielu, kurš tad to var atcerēties!" Bet darbs taču ir diagnosticējošs - domāts, lai parādītu skolēnu vispārējo zināšanu līmeni, nevis spēju sagrābāties pirms eksāmena. Tas būtu tāpat kā zvērinātam kolas triepējam neēst cukuru nedēļu pirms asins analīzēm, lai, nedod Dievs, cukura līmenis nav paaugstināts.

Meh.