Es nu pat parādīšu, kā tiem jāturās, kas vairāk nav pie veselības ir, bet ar vājībām kaujās.
Ne laba duše un slimums uznākot, ko mūsu ļautiņi dara? voj agrojās palīgu meklē? ne maz! nebēdnīgi un droši tie domā: gan tā pat vesels būs! jeb pirts ir viņu tversme, jeb piperes un brandavīns, jeb tie ņem viršu varšu, jo katra veca bāba ieteicot pienesa. Voj tas nav tiesa? Sāpju un bēdu dižumā, kad nāve jav zobu galā! tad skriedina drīz un drīz pēc zālēm, pēc pulveŗiem; bet baŗo nu suni, kad vilks jav kūtī! kad vaina jav apniknojās, zāles tik lēši ne cauri ies kā pašā sākumā. Un tā tūstoši aiziet.
Nē, draugs! klaus lūdzams! kad sērgas kājās, ļaudim jav sirgstama sirgstot, kad tev pašam jav kauli brīžam tvīkst, brīžam salst ar uziedamām šaušalām, tad ne uzkavējies vis, patecini drīzi muižā pulveri izlūgtos jeb brūķē tās zāles, ko es te ierādīšu. Ļaunums, jav kaulos paplēties, ne dzenams ti lēti, tad ārstības grūtākas un paša ārstnieka padoms tukšs!
No paša iesākuma lētāki gulām ceļu var atrast, tāpēc pie laika palīdzība jāmeklē.
Un, sadomājies kādas ārstējamas zāles brūķēt, ne jauc citu ar citu, bet palieci krietni pie vienām zālēm. Pamīšams vienā varšā samistrētas lietas rīklē gāzt, ko šis nagadauzis un viņa bāba dāvā, tas ir suits! Mūsu vēders ne ir draņķubalje, kur jēlu un nejēlu, biezu un plānu, saldu un rūktu var pietucēt. Ne vesels cilvēks to var kuņķis savārīt, kā sirdzītis to labam iesaņemtos!
Padoms pret augoņiem, vātīm, lēkatņiem jeb slimiem mēŗa trumiem.
Visas šādas miesas nešķīstības, seviški tie lēkatņi un lielas vātis, pakes, tā pat ari tās sarkanas zīmes un asinsliga, ir lipīgas vainas, tiek citam no cita lēti pielipinātas. Tas ir zinama lieta. Tas palags, krekls, tā cisa, pirts, ir tas tas sēdeklis, kur tāds sērdzīgs jeb asinsligatns sēžas, ieverina to slimību pie veseliem. To ne dara ne kāda nediena un pesteli, ne maz! bet tā sērgoņa suta un nikna pārsviedrošana to kļūda, tā vesela cilvēka drēbēs un pēc pašās miesās ieķerās.
Redzams: latviešu un kurzemnieku starpā še te tādas slimas vātis plešās, no kurām citkārt apkārt ne dzirdēts. No kurenes tas gadās? tas lec no tā, kad tie ar tādiem ļaudīms sadzīvo, kas ar tādu ķertīgu vainu vazās. Tāpēc gan ar acim jādzīvo un jāsargās, ka ar tādu neškīstu ne vienā cisā gul, ne vienās peŗās peŗ, ne no viena trauka dzer u. tjpr.
Plāksteris pret tādām vātim.
Ņem kādu mārciņu vasku, izkausi to tīrā mālu podā, piegāzi pie tā izkausētā trīs karotes linu- jeb kaņepj-elji klāt, samaisi to krietni, ņem kādu tīru audekla lupatu, mērci to tur iekšā, kamēr audekls gluži pār pārim samircis. Tad izņēm to audekls, tas atdzisis un sastīvējies būs itin kāds plāksters, tad ar tīru nazi labi jāgludina. To paglabā. Lecās vātis jeb augoņi, nogriezi no tava plāksteŗa tik lielu gabalu, kā tā vaina ir, lieci to virsū. Ikrīt un ikvakar aplūko to vainu, ir tas plāksters ar puešņiem un strutām apsmurgāts, tad nomazgā tās ar remdenu ūdeni un lieci atkal virsū, tādā vīzē tu šo apsveķētu gabalu daž reiz varēsi brūķēt.
Kāds ūdens, kas vātis ir augoņus drīz mēdz dzijāt. Ņem kādu sauju sagriezta tabaciņa, leji kādu stopu ūdens klāt, apsedzi to un vāri to pa spirgstim jeb pašām labām oglēm. Ar šo ūdentiņu izmazgā rītos, vakaros tavas vātis, tad lieci to plāksteri kā pirmīt mācīts, virsū. Ja tīk, var uz to plāksteri vēl kādu lupatu, ar šo ūdeni slakātu, uzlikt, bet tik ilgi jāmazgā, kamēr vātis apdzīst.
Atkal kāds ūdens, kas vātis iztīrē un dziedina, ir miesas tūkumus no slābina.
Ņem divi mārciņas labu ne dzisināmo kaļķi un tad labu sauju vītola mizu, uzleiji 4 stopus verdoša ūdens, apsedzi to, kamēr atdzisis. Pēc tu redzēsi kādu plēvi pa virsu pludot, to noputājs un iskaltējis paglabā labi, to var brūķēt puesņainas vātis iztīrīt un izmazgāt. To ūdeni no poda var no kāst, lai tuma dibinā paliek, tas plānums putulē leijams un pie malas liekas, tas tad mazgajams būs visādas strutaiņas vainas skalot. Metās kāds tūkums, tad sildi šo ūdeni, iemērci tur iekšā kādu lakatiņu un lieci to tūkumam virsū, redzēsi:vesels būs!
Tie cēsnieši šo labu, baltu, košu kaļķi brīnum iecienī un zirgu gilotas un citus trumus ar to ārstē.
To iemācītu kaļķu ūdeni darot, lieci kādu sauju sagriezta tabaka klāt; tad būs vēl spēcīgāks. To ūdeni turi ar vien tavā mājā, tas brīnum labdarīgs, visādās vainās lietā der, kā turplīk dzirdēsi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}