Redzu krāsainus sapņus, reizēm arī ar izteikti taktilām izjūtām. Trakākais no nosapņotā ir bijuši izteikti nežēlīgi sapņi - viens, piemēram, ar masu slaktiņu blakusistabā. No personiskām izjūtām nepatīkamākais - nespēja sapnī atvērt acis (tas savulaik atkārtojās diezgan regulāri, tikai sižeti mainījās). Par masu slaktiņa sapni runājot - pamodos ļoti pārsteigta par sevi, jo aizgāju gulēt vismotaļ harmoniska un ar dzīvi apmierināta. Pretstatam varu pateikt, ka, piemēram, pēc Svīnija Toda noskatīšanās uz lielā ekrāna aizmigu kā bērns un nesapņoju neko. Un pamodos ar smaidu uz lūpām.