Man likās, ka stāvu tam pāri un skolas sākums un iepirkšanās jau nu gan mani no līdzsvara neizsitīs, slava tiesībsargam, ka gandrīz nekas nav jāpērk. Bet skolotājas zvans plkst.12 dienā, lai pateiktu, ka esmu nopirkusi puikam burtnīcas ar nepareizajām līnijām plus mākslas skolas skolotāja, kura mūsu līdz ar tām nelaimīgajām burtnīcām iepirktos krītiņus (es speciāli uztaisīju screenshotu no eklases, lai zinātu, ko pirkt mākslas skolai, ja) izbrāķēja, jo viņai, lūk, ir mainījušies plāni un šodien patiesībā šodien vajagot guaša vai akvareļu krāsas, did the trick. Un tad vēl ģeniālā kārtība, kur bērnu drošības dēļ vecāki nedrīkst iet pakaļ bērniem, bet dežurante viņus pasauc, lai vecāki neietu klasē. Toties iesniegums par bērna pieteikšanu pagarinātās dienas grupai ir pie klases audzinātājas, un neviens nav īsti aizdomājies, ka vecāks pie tās audzinātājas īsti nekā nevar tikt. Un tad tas pirmklasnieks atnāk viss tāds bez sporta tērpa somā, toties ar visām grāmatām, un mammai tāpat jāiet pārkrāmēt tā soma. Nē, nu, tā jau smieklīgi, tikai īsti nesaprotu, kā cilvēki šo ņemtni savieno ar godīgu darbu. Ir plkst.18.00 un es tikai tagad varu ķerties pie saviem ekseļiem, lol.