(bez virsraksta) @ 21:05
jo vecāks palieku, jo Solaris mani uzrunā vairāk, bet Stalkers - mazāk
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
4. Augusts 2008(bez virsraksta) @ 21:05jo vecāks palieku, jo Solaris mani uzrunā vairāk, bet Stalkers - mazāk | | Add to Memories | Tell A Friend Commentses atkal nesen tieši domāju, kā tas ir, ka solaris (filma ne grāmata) mani neuzrunā nevienā acī un garlaiko un kaitina, bet Stalkers - patīk katrā kadrā un vārdā
(Reply to this)
(Thread)
Nezinu gan, man patīk gan "Stalkers", gan "Solāris" (abi gan vairāk literārajā formā, nevis Tarkovska izpildījumā), gan arī zemākminētā "Kosmiskā odiseja".
Bet es jau arī neesmu nekāda tur "beibe" :))
(Reply to this)
(Parent)
tūlīt pamēģināšu...
Stalkers ir par ideāliem, par meklējumu, par ceļu.. Stalkera varonis ir nesaprasts, vientuļš, gatavs iet bojā Solaris ir par to, kas notiek ar cilvēku, kad tas kaut ko pazaudē, tas ir, kas notiek ar cilvēku, kad tas dzīvo un pamazām pazaudē kaut ko dārgu, pazaudē ne tikai ārēju, bet bieži vien iekšēju iemeslu, savas rīcības dēļ, kā viņš var dzīvot tālāk, kā vispār iespējams dzīvot un kas vispār ir cilvēks Stalkers ir par neaizsniedzamajiem jaunības ideāliem, Solaris ir par neatgrizzeniski zaudēto ļoti skaisti un pareizi, tā laikam arī ir.
man ļoti patika solaris grāmata, jo tur bija lielāks uzsvars uz to okeānu, tā doma, ka "Dievs ir mazais bērns"; bet filmā galvenā bija tā vecene un es laikam to nevarēju izturēt, es biju greizsirdīga. un vēl man solaris ir grūti izturēt to atmosfēru, nokaitētais kosmoskuģis, tā klīšana, totāla bezcerība, skābekļa trūkums, ilgi negulējuša cilvēka piesvīdums, tas viss man atgādina sajūtu smagākajos mirkļos kādus jebkad nācies piedzīvot, kā kad gribētos galvā izzāģēt mazas durtiņas. savukārt stalkers - tur ir visas mīļākās ainavas, mērenā klimata augi, pļava aprij rūpnīcu, vējš, drusku gribas raudāt, draudi un cerības, daudz svaiga gaisa - skaistāku sajūtu nav iespējams iedomāties.
(Reply to this)
(Parent)
Hmm, interesanti - man atkal tā, ka solārī viss ir vairāk vai mazāk skaidrs, bet stalkeris tā kā bībele - tulko kā gribi, bet nepamet sajūta, ka tevi grib piečakarēt.
(Reply to this)
(Parent)
tikpat labi jau var pateikt, ka abas tarkovska filmas ir par neatgriezeniski zaudētajiem jaunības ideāliem.
lai arī, teiksim, man ļoti patīk hucijeva filma "mņe 20 mļet", kurā ļoti skaidrā tekstā tiek pateikts, ka visas īstās drāmas tiek izdzīvotas kaut kur 20 gadu vecumā, pēc tam cilvēks kļūst raupjāks. tas ir ļoti spilgts motīvs, paņem kaut vai "vējiem līdzi" "solārī" - tā jau ir nostaļģija pēc drāmas, cilvēks, kuram tikai viens dzīvē palicis.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|