tikpat labi jau var pateikt, ka abas tarkovska filmas ir par neatgriezeniski zaudētajiem jaunības ideāliem.
lai arī, teiksim, man ļoti patīk hucijeva filma "mņe 20 mļet", kurā ļoti skaidrā tekstā tiek pateikts, ka visas īstās drāmas tiek izdzīvotas kaut kur 20 gadu vecumā, pēc tam cilvēks kļūst raupjāks. tas ir ļoti spilgts motīvs, paņem kaut vai "vējiem līdzi"
"solārī" - tā jau ir nostaļģija pēc drāmas, cilvēks, kuram tikai viens dzīvē palicis.

(Reply to this) (Parent)