icecuba ([info]cuba) rakstīja,
@ 2008-11-20 12:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atkārtošos:

Agrīni cilvēks domā par lietām, kas ir tiešā saistībā ar viņu ("ES").
Vēlāk pāraug stadijā, kad domā par sevi un sev apkārtējo (ģimeni, draugiem, radiem, tuvajiem) ("MĒS").
Ar laiku (ne visos gadījumos) cilvēks ieiet līmenī "VISI", kad sāk uztvert visu globāli, rūpēties par kopējo labklājību un iespēju to uzlabot. Par pasauli un sabiedrību kopumā.

Es gaidu, kad cilvēki izkāps no tiem "ES" un "MĒS". Tad man atsevišķos gadījumos būs daudz vieglāk neiekļūt stulbās situācijās, kur es neko sliktu nebiju domājis.

P.S. - augstākminētais nav manis veikts izdomājums. Tā ir daļa no cilvēka psiholoģiskās un filosofiskās izaugsmes teorijām.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]capone
2008-11-20 12:28 (saite)
cilvēks nekad nav izkāpis no "ES" un neizkāps! Neesi naivs ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 12:34 (saite)
Ja?
Tad no kā šī zinātniskā teorija ir radusies? No tukša gaisa? :)

Protams, ka, kamēr cilvēks nav no tā izkāpis, tas šķiet neiespējami. Un tā teorija neattiecas uz visiem cilvēkiem, bet ir tikai kaut kas, uz ko pasaulei vajadzētu tiekties.
Kāpēc ir tautas vai personas, kas prot būt adekvātas, laipnas, pretimnākošas citām. Un kāpēc ir personas, kas nav?
Kāpēc ir cilvēki, kas penšiem atdos savu sēdvietu, un ir personas, kurai tas pat prātā neienāks?
Kāpēc ir cilvēki, kas meklē risinājumus globālajai sasilšanai, un ir cilvēki, kam pohuj? Un vai tie pirmie konkrētajā situācijā ir "ES"?

Es gan sapratu tavu domu. Nē, ne tas bija domāts. Protams primāri jebkurš vienmēr būs "ES". Būtu neveselīgi, ja būtu citādi. Bet te iet runa par kaut ko nedaudz citu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mikii
2008-11-20 12:35 (saite)
tajā pat laikā ES=MĒS, ar to domājot, ka indivīdam ir nepieciešama sabiedrība, lai kārtīgi dzīvotu. izņēmumi var gadīties, bet tas netraucē pamatdomu, ka jebkuram visegoistiskākajam indivīdam ir vajadzīga pārējā sabiedrība. un tas ir tikai smadzeņpoda jautājums, vai indivīds saprot, ka viņam ir jādarbojas sabiedrības kopējās interesēs, lai pašam būtu labāk, vai nē.. (pievienot vēl bla bla bla pēc izvēles)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 12:37 (saite)
Vai tas, ka viņam nepieciešama sabiedrība, neraksturo to pašu "ES"? ;)
A kā būtu, ja tā sabiedrība nebūtu nepieciešama, bet vienkārši būtu kā pašsaprotama lieta? Kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 12:39 (saite)
O, ienāca galvā piemērs.
Komanda. Kad esi komandā ar citu cilvēku grupu, kopīga mērķa sasniegšanai, tad pazūd "ES", un rodas "MĒS".
Jo, kamēr esi "ES", tikmēr komandas veiksmi sasniegt ir daudz sarežģītāk, vai pat neiespējami.

Lai gan nezinu, vai izteicu domu pietiekoši saprotami visiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 12:45 (saite)
un tagad paskaidro, ko dara līderis komandā? līderis nekad neiekļaujas kopējā MĒS, bet tik un tā veido komandu, jo pārējie pakļaujas līderim. un vai var būt komanda, kas ir efektīva, bet bez līdera?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 12:52 (saite)
Un tu domā, ka, ja komandā nav neviena "ES" (līdera), tas samazinātu viņu iespēju veikt to pašu sniegumu vai pat labāku? Vai tas samazinātu viņu spējas un zināšanas lai šo mērķi sasniegtu?
Ok, var to pavērst savādāk. Un kas notiek ar komandu, ja tajā ir 2-vi vai vairāki līderi? Kamēr viņi savā starpā cīnās par titulu un pārākumu, tikmēr cita "MĒS" komanda jau sen doto mērķi ir sasniegusi, jo viņi strādā tikai un vienīgi pie mērķa, kamēr "ES" komanda joprojām nespēj nonākt pie kopīga viedokļa vai kompromisa, kas būtu vienādi izdevīgs visiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 13:06 (saite)
ne obligāti. MĒS komanda var darboties labi, ja tai ir skaidrs plāns un visi tam arī tic un piekrīt. ja ir situācija, kurā ir nepieciešama jauna pieeja, ir nepieciešams kāds organizējošs, vadošs un arī ierobežojošs elements, kā līderis, lai komanda spētu atrast risinājumu, nevis stagnēt ar esošajām domām par to, kā tam vajadzētu būt.
komanda ar vairākiem līderiem var darboties, ja tie māk sadalīt kompetences un sadarboties savā starpā. tāpat tā var izgāzties, jo ESveidīgie komandas dalībnieki nespēj sadarboties. tāpat var izgāzties arī komanda ar vienu līderi, ja tas ir idiots. tāpat var izgāzties komanda bez līdera, jo tā vispār var pasākt tikai to, kam piekrīt lielākā daļa no komandas dalībniekiem, taču pat vislielākā MĒS izjūta vēl pati par sevi negarantē sastrādāšanos.
ir daudz mainīgo, kas to ietekmē, to nevar aprakstīt tikai ar ES un MĒS.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 13:15 (saite)
Nu, kā jau augstāk mafiai komentēju, drošvien labākais gadījums būtu, ja katrs no mums pēc situācijas spētu būt ikviens no trim indivīdu tipiem.
Ja jūti, ka komandā nav līdera - iesaki savu kandidatūru.
Ja jūti, ka tāds ir - ieņem komandas dalībnieka lomu, jo citādi, kā jau minēju, 2-u līderu kombinācijā radīsies sarežģījumi. Taj pat laikā "ES" arī jābūt, jo bez "ES" cilvēks nepratīs savu laimi darīt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 13:32 (saite)
var jau būt.

a par to laimīti - tur, manuprāt, megaviltīgi sanāk. laime, protams, pirmkārt attiecas uz ES. taču tas nebūt nenozīmē, ka tai ar ES ir pietiekami. laime ir tad, kad ES sadzīvo ar MĒS, ja ES dominēt pār MĒS, tad ir tikai baudas gūšana, bet ne laime (atceries visus tos cilvēciņu, kas metas izklaidēs, dara visu, kas vien viņiem patīk, bet nākamajā momentā saprot, ka nav laimīgi)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 13:43 (saite)
Jā. Pieņemu savu kļūdu :)
Laime protams ir vairāk atkarīga no "MĒS", "VISI", nekā no "ES". Un, ja cilvēks grib būt laimīgs, viņam vismaz periodiski ir jāprot pārvarēt savu "ES".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 13:49 (saite)
tā nebija kļūda, kļūda bija tagad :D
nevis vairāk no mēs, bet gan no ES un MĒS vienotības. un nekas nav jāpārvar, tikai jāsaprot kopsakarības..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 14:00 (saite)
Nu, paga.
ES, MĒS, VISI - joprojām ir tikai pasaules uztveres tipi. :)

Man būtu jāmeklē konkrētas definīcijas, bet +/- tur bija vairāk par konkrētā brīdī cilvēku vairāk interesējošām lietām. Attiecīgi - privātām, kopīgām, globālām :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 14:31 (saite)
katrs jau to var uztvert mazliet savādāk. mana izpratne vispār ir tikai izdomājums, kas ir balstīts uz šur tur saklausītām domām.
mācies vien tālāk :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 14:36 (saite)
Jā. Man arī kādreiz bija daudz savējo teoriju, kurām ticēju vairāk, nekā pasaulē pieņemtām.
Joprojām nezinu, kas ir labāk ;)

Ar savām - tu esi neatkarīgs. Pieņemot citas, var sanākt, ka tiec manipulēts :)
Savukārt savas ir nepilnīgas, jo ir tikai viens skata punkts - tavējais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 14:52 (saite)
jo vairāk mācies, jo vairāk teorijas uzzini. ar laiku pie tā pierod un Tu vairs neķeries klāt katrai teorijai klāt kā vienīgajai un īstajai patiesībai. tās kļūst tikai par kārtējo patiesības versiju. man patīk šāda pieeja..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 17:22 (saite)
Nu tas ir gandrīz tas pats.
Tu vai nu pilnveido savējo, ņemot vērā arī ārējo informāciju.
Vai nu arī tu savāc kopumu svešā, un izvēlies no tā visa sev pieņemamāko :)

Vai viens, vai otrs variants ir pieņemams un pietiekoši pamatots.
Slikti ir tad, ja no zila gaisa cilvēks kaut ko uzpūš un neņem vērā citu viedokļus, nemaz necenšās savam viedoklim atrast trūkumus vai nepilnības.

Teorijai var būt 2-i manis ātrumā izdomāti iemesli, kāpēc tā var netikt apgāzta:
1) ir nepietiekams informācijas daudzums, lai to apgāztu, vai atrastu tajā trūkumus.
2) trūkumi nemaz netiek meklēti. Ir viena vienīga patiesība, kurai tad nu jātic, kā tādai svētajai Bībelei
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mikii
2008-11-20 12:43 (saite)
tas raksturo ES=MĒS, dabā ir sastopamas būtnes, kurām pietiek tikai ar sevi, savu eksistenci. dažiem cilvēkiem arī, bet lielākai daļai nē. tajā pat laikā, katrs ir pats par sevi, attiecīgi, MĒS nav tik pašsaprotam lieta, kā skudrām. tā drīzāk ir sistēmiska nepieciešamība..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 12:48 (saite)
Es vienkārši domāju, ka runa joprojām iet par lietām, kas citiem ir pašsaprotamas, citiem ne.
Un situācija ir tāda, ka ja esi visu dzīvi mācīts un domājis vienu, tad ir grūti pēkšņi paņemt un iedot sēdvietu tam pensim tramvajā. Jo tu pat nesaproti, priekš kam to vajag darīt. "Viņam tač ir 2-as kājas. Viņš var uz tām nostāvēt. Re kā kratās, raustās, bet taču nekrīt! Tad jau viss kārtībā. Gan drīz kāds izkāps un arī viņš varēs apsēsties."
Vai arī "hehe, kā man paveicās ka es dabūju apsēsties atšķirībā no tās vecās tantiņas ar tām 2-ām smagajām tašām, hehe" :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 12:59 (saite)
pašsaprotamajām lietām, kuras tu mini, arī var būt dažādas izcelsmas. dažs dos vietu večukam/večiņai tikai tāpēc, ka ir audzināts kā pieklājīgs, cits to darīs tāpēc, ka viņam ir žēl, vēl cits to darīs tāpēc, ka cerēs, ka arī viņam vecumdienās kāds palīdzēs, attiecīgi veidos sev atbalstošu sistēmu ar savu piemēru. visi iemesli nav pašsaprotami, bet darbība ir tā pati.
manā skatījumā pašreizējās sabiedrības problēma ir tajā, ka tā ir pieradusi pie noteikumiem un normām, kuras tiek noteiktas, bet netiek izskaidrotas. un ja kaut kam nav saprotama pamatojuma, to var atļauties ignorēt. ja cilvēks nesaprot, ka viņam šo pieklājību pret vecākiem ir mācījuši tāpēc, lai viņš ar savu piemēru audzinātu nākamo paaudzi un galu galā pats saņemtu šo atbalstu, protams, ka cilvēks pieķeras pie sava ES un saka "nah man tāda pieklājība, es dzīvoju šodien un tagad un tas arī ir viss, kas ir"
protams, pēc tam viņš šausmīgi apvainojas uz pārējo sabiedrību, ka viņam neviens nepalīdz

ps runa ir, tā nekur neiet :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 13:12 (saite)
:D

Bet - jā, exactly.
Cilvēka raksturs un domāšana izveidojas kāreiz dzīves posmā līdz 7 gadu vecumam. Ja tajā posmā attiecīgas pūles nav pieliktas, lai ieliktu cilvēkā šīs vērtības, tad nekas arī nemainīsies. Nu, varbūt ļoti, ļoti, retos gadījumos.

Kāpēc viena paaudze tik ļoti atšķiras no iepriekšējās? Kāpēc mūsdienu jaunatne mūsu paaudzes cilvēkam nereti šķiet nesaprotama un pat tiek izrādīta nepatika vai agresija pret to? UN kur ir tās saknes, nevis sekas?
Tajā, ka vecāki paši nebija pietiekami izglītoti un zinoši, lai ievirzītu savus bērnus tāpat, kā savulaik tika ievirzīti viņi. Kāpēc? JO kurš gan atcerās un domā par to, kā viņa vecāki viņu ir audzinājuši? :)
No otras puses, ja viens indivīds no desmit mēģinātu "pareizi audzināt savu bērnu", tad bērns beigās, iespējams, būtu tikai cietējs. Jo nesaprastos ar saviem vienaudžiem.

Un tavs piemērs par večiņām un savām vajadzībām ir gana labs. Jo šis ir kāreiz tas process, kad no "ES" visu tavu piemēru ietekmē cilvēks veic ieguldījumu iekš "VISI", lai arī savu vēlmju un vajadzību vadīts :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 13:23 (saite)
par tiem septiņgadu periodiem - ir dzirdēts, nav tikai normāla paskaidrojuma, kāpēc tieši septiņu gadu periodi. papildinot - pirmajos septiņos gados cilvēkam drīkst uzstādīt noteikumus, nākamajos septiņos gados, tie ir jāskaidro, bet trešajā septiņgadē noteikumu kopa, to izcelsme un nepieciešamība ir jāmāca kā sistēma. tad verētu iegūt cilvēku, kurš labi sadzīvotu ar sistēmu un citiem cilvēkiem sistēmā (tiesa, ar pieņēmumu, ka sistēma pati par sevi nav veidojusies no stulbuma, taču, ja tās principi ir pamatoti, tad tā nevajadzētu būt).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 13:30 (saite)
Nu jā.
Un varbūt vēl būtu svarīgi "iemācīt audzināt", ne tikai augt :)
Ja tieši pedagoģiskās prasmes nodotos no paaudzes paaudzē, tad šī starpība nebūtu tik liela.
Tikai viens jautājums - vai vispār šī paaudžu atšķirība ir kaut kas slikts? Varbūt tas tieši ir labāk?
Jāatzīst gan, ka darba sfērā tas nereti kaut ko ietekmē un rodas tādas parādības kā "feiskontrole", jeb vienādi darīt spējīgu cilvēku atšķirīgs novērtējums. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 13:40 (saite)
nav paaudžu atšķirības, ir izpratnes atšķirības, katrai paaudzei ir savi uzskati, bet trūkst argumentācijas, jo tie uzskati daļēji ir iegūti nevis caur sapratni, bet caur nepaskaidrotām normām un noteikumiem. diemžēl, to nav tik viegli labot, jo ir daudz jomu mūsu dzīvē, kurās nav iespējams visu izskaidrot un nākas izmantot kaut kādus pieņēmumus. kuri pieņēmumi labāki - atkal sākas megainteresantā daļa, kurš labāk mācēs paskaidrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 13:57 (saite)
:)
Nezinu.
Anyway, man labāk patīk domāt par kaut vienu globālu lietu, nekā nedomāt vispār.
Vienalga vai tā ir izmirstošas dzīvnieku sugas glābšana, ledāju kušanas apturēšanas mēģinājumi, Mēness izpēte, cilvēka slimību antivielu izstrādāšana, sava bērna audzināšana, kas varbūt sevī ietvers kaut ko no iepriekšējiem. :)
Un pagaidām es tikai esmu sākumposmā, tādēļ, varbūt, vēl nespēju 100% labi argumentēt savu viedokli, kurš protams procesa laikā arī mazliet mainās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 14:26 (saite)
ja tu spēsi 100% argumentēt savu viedokli, tad Tu toč būsi purvā :D
nu tas tā, atsaucoties uz teicienu, ka gudrs ir nevis tas, kurš zin visu, bet gan tas, kurš zin, ka kaut ko nezin :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 14:34 (saite)
Mhm.
Bet lai viedoklis attīstītos ir vajadzīgs pārdomu materiāls, ko sociālās zinātnēs rada, piemēram, diskusija :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 14:37 (saite)
diskusija ir vajadzīga vienmēr

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cuba
2008-11-20 14:39 (saite)
Jep. :)
Un, jāatzīst, šīsdienas diskusija man bija ļoti noderīga un interesanta.
Neskatoties uz to, ka ir iekavēta liela daļa darba laika, un tagad būs vien jāsasteidz šis tas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 14:52 (saite)
man prieks, ka Tev prieks. un tagad marš strādāt, man ar vēl viskautkas jāsadara :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]buka
2008-11-20 15:38 (saite)
es nez par 7gadu likumiem, bet zinu par 6gadu. tur ideja ir sekojoša, ka visi pamati ir jāliek jau kopš dzimšanas un bērns to visu absorbē kā norue, pieņemot, ka vecāki rāda vēlamu piemēru. līdz 6iem gadiem smadzenes sttīstās. tpc ir jādod stimuls, lai veidotos pareizie konnekšani starp attiecīgajām smadzeņu daļām. savukārt pēc tam viss tikai nostiprinās.

a par tām večiņām:
senajos padomju laikos citu cilvēku viedoklis netika prasīts. bija norma un visiem tai jāatbilst. attiecīgi arī tā vietas došana, pēc kkādiem kritērijiem, kas man nav saprotami, vienīgais, kas nāk prātā ir tas, ka "jo šie cilvēki tak ir strādājuši visu savu mūžu psrs labā,sooo mēs viņus godāsim"
KOlīdz psrs sabruka iestājās cita sistēma - kur katram ir sevi jāpierāda. visi ir personības. zinot viens otru, ka nav visi darba rūķi, bet ir arī haltūrētāji. un ir arī nepenši, kam ir īpašas vajadzības vai arī lielākas nekā penšim.

es arī nedodu vietu, unless man pajautā vai tiešām ir obvious, ka vajag.
jo es dažreiz esmu tiesīga būt nogurusi un vēlēties pasēdēt atšķirībā no tām ķōķām, kas skrien pakaļ pilnām rokām tramvajam, un tad savā starpā cīnās kā tādas amerikaņu futbolistes un tad tipa pēkšņi visas ir vecas un slimas.
ir dzirdēti vairāki stāsti, kad i konduktores, kā arī tās pašas vecās ķōķas aplaužas, jo cilēks, kam jamās pieprasa vietas izrādās ir invalīdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mikii
2008-11-20 15:57 (saite)
par sešu gadu ciklu gan nebiju dzirdējis, ir vairākas teorijas.
a par vecajiem halturšķikiem - it kā jau nav pamata svolačam vietu dot, tik ar ko tas svolačs vizuāli atšķiras no labsirdīgas vecmāmiņas/vectētiņa. es pieļauju, ka ir gudrāki cilvēki, kas redz atšķirību, es neredzu. negribas uzņemties tiesneša lomu bez papildus info.
protams, ja reiz esmu apsēdies (un nevienam citam to vietu nevajadzēja), virsū arī nemācos ar piedāvājumu, bet ja palūdz, man nav iebildumu atdot savu vietu. iespējams, ka tas gan tāpēc, ka sabiedriskajā braucu labi ja pāris reizes mēnesī :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buka
2008-11-20 22:07 (saite)
ekzaktakelī, ja palūdz, tad nav problēmu. tik pie mums "lūdzu", "paldies" un "piedodiet" ir ekstras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]cuba
2008-11-20 17:38 (saite)
Jā. Pirmo rindkopu akceptēju - same šit :)

Par penšiem - nu tā bija tikai ātrumā izdomāta piemērsituācija :) Drošvien ne tā veiksmīgākā. Principā ajau nebija svarīgi, vai runa iet par vietas iedošanu pensim, vai par acu kontaktu paspiežot roku, vai par valdības nīšanu. :)
Pamatdoma bija tā, ka nav visi audzināti vienādi, un ir kaut kādas vienam pašsaprotamas lietas, kas citam nav. Un dēļ tādām lietām kāreiz rodas kaut kādas nepatikas vai konfliktsituācijas. Jo viens vai otrs izgājiens kādam liekas nepieņemams. Un parasti ir tā, ka šie atšķirīgie izgājieni nāk komplektā.

Ne velti notiek cosiālā dalīšanās pa grupām. Piemēram, pa mūzikas stiliem (metālisti, reperi, bumciki-bumcikieši, etc) , tusiņu vietām (Ļeņingrada, Essential, mājas tusiņi, blūza klubi, etc), mašīnu gaumēm (bīmeristi, anti-bīmeristi, utt) - nu, jo, nav jau tā, ka vieni būtu sliktāki par otriem. Vienkārši ir citāda dzīves uztvere. Un attiecīgi cilvēki ar vienādām vai līdzīgām uztverēm labāk saprotas. Līdz ar to arī veidojas nepārvarama šo sociālo grupu norobežošanās vienai no otras.
Es jau nesaku, ka, piemēram, metālisti nevar komunicēt ar klasiskās mūzikas cienītājiem, taču sarunas kopīgās tēmas varbūt var nebūt tik līdzīgas, k'\a arī manieres un viedokļi par dažādām lietām. :)

Par to penšu būšanu - iespējams ka tavs skaidrojums ir samērā tuvs patiesībai, jo es ar līdz galam nevaru atbildēt - kāpēc būtu jālaiž apsēsties vecāki cilvēki, cilvēki ar bērniem, invalīdi. Tā ir vienkārši kaut kāda tradīcija.
No otras puses, es tur redzu lbumu no sociāli-psiholoģiskās puses. Ar tādiem žestiem cilvēki izrāda cieņu pret mazāk varīgiem cilvēkiem. Liek par dzīvi norūpējušamies pensim pasmaidīt.
Kas notiek mūsdienās? Latvijā reti kurš jaunietis grib sagaidīt savas vecumdienas, jo apzinās, ka viņu tur vienkārši nomīs kā prusaku pēc burkāna skrienošā ziloņu barā.
Varam paskatīties arī uz ASV, Eiropu. Tur cilvēki visu dzīvi raujās, lai nopelnītu sev labas vecumdienas. Un tikai pensijas vecumā, tad nu viņi to dzīvi izbauda. Jo ir gan līdzekļi, par kuriem vairs nav jāstrādā. Līdz ar to ir arī daudz brīva laika. Un mierīgi var izceļoties pa pasauli, un sadarīt visādas savas citas dzīves ieceres :) Vismaz tā ir lasīts/dzirdēts. Principā arī redzēt varam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]buka
2008-11-20 22:40 (saite)
redz citvietās cilvēki pelna savu pensiju un par to gādā un naudiņu taupa.
te daudzi dirš tai rokā, kas to naudiņu dod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?