es nez par 7gadu likumiem, bet zinu par 6gadu. tur ideja ir sekojoša, ka visi pamati ir jāliek jau kopš dzimšanas un bērns to visu absorbē kā norue, pieņemot, ka vecāki rāda vēlamu piemēru. līdz 6iem gadiem smadzenes sttīstās. tpc ir jādod stimuls, lai veidotos pareizie konnekšani starp attiecīgajām smadzeņu daļām. savukārt pēc tam viss tikai nostiprinās.

a par tām večiņām:
senajos padomju laikos citu cilvēku viedoklis netika prasīts. bija norma un visiem tai jāatbilst. attiecīgi arī tā vietas došana, pēc kkādiem kritērijiem, kas man nav saprotami, vienīgais, kas nāk prātā ir tas, ka "jo šie cilvēki tak ir strādājuši visu savu mūžu psrs labā,sooo mēs viņus godāsim"
KOlīdz psrs sabruka iestājās cita sistēma - kur katram ir sevi jāpierāda. visi ir personības. zinot viens otru, ka nav visi darba rūķi, bet ir arī haltūrētāji. un ir arī nepenši, kam ir īpašas vajadzības vai arī lielākas nekā penšim.

es arī nedodu vietu, unless man pajautā vai tiešām ir obvious, ka vajag.
jo es dažreiz esmu tiesīga būt nogurusi un vēlēties pasēdēt atšķirībā no tām ķōķām, kas skrien pakaļ pilnām rokām tramvajam, un tad savā starpā cīnās kā tādas amerikaņu futbolistes un tad tipa pēkšņi visas ir vecas un slimas.
ir dzirdēti vairāki stāsti, kad i konduktores, kā arī tās pašas vecās ķōķas aplaužas, jo cilēks, kam jamās pieprasa vietas izrādās ir invalīdi.