icecuba ([info]cuba) rakstīja,
@ 2008-11-20 12:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atkārtošos:

Agrīni cilvēks domā par lietām, kas ir tiešā saistībā ar viņu ("ES").
Vēlāk pāraug stadijā, kad domā par sevi un sev apkārtējo (ģimeni, draugiem, radiem, tuvajiem) ("MĒS").
Ar laiku (ne visos gadījumos) cilvēks ieiet līmenī "VISI", kad sāk uztvert visu globāli, rūpēties par kopējo labklājību un iespēju to uzlabot. Par pasauli un sabiedrību kopumā.

Es gaidu, kad cilvēki izkāps no tiem "ES" un "MĒS". Tad man atsevišķos gadījumos būs daudz vieglāk neiekļūt stulbās situācijās, kur es neko sliktu nebiju domājis.

P.S. - augstākminētais nav manis veikts izdomājums. Tā ir daļa no cilvēka psiholoģiskās un filosofiskās izaugsmes teorijām.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cuba
2008-11-20 12:34 (saite)
Ja?
Tad no kā šī zinātniskā teorija ir radusies? No tukša gaisa? :)

Protams, ka, kamēr cilvēks nav no tā izkāpis, tas šķiet neiespējami. Un tā teorija neattiecas uz visiem cilvēkiem, bet ir tikai kaut kas, uz ko pasaulei vajadzētu tiekties.
Kāpēc ir tautas vai personas, kas prot būt adekvātas, laipnas, pretimnākošas citām. Un kāpēc ir personas, kas nav?
Kāpēc ir cilvēki, kas penšiem atdos savu sēdvietu, un ir personas, kurai tas pat prātā neienāks?
Kāpēc ir cilvēki, kas meklē risinājumus globālajai sasilšanai, un ir cilvēki, kam pohuj? Un vai tie pirmie konkrētajā situācijā ir "ES"?

Es gan sapratu tavu domu. Nē, ne tas bija domāts. Protams primāri jebkurš vienmēr būs "ES". Būtu neveselīgi, ja būtu citādi. Bet te iet runa par kaut ko nedaudz citu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?