Es vienkārši domāju, ka runa joprojām iet par lietām, kas citiem ir pašsaprotamas, citiem ne.
Un situācija ir tāda, ka ja esi visu dzīvi mācīts un domājis vienu, tad ir grūti pēkšņi paņemt un iedot sēdvietu tam pensim tramvajā. Jo tu pat nesaproti, priekš kam to vajag darīt. "Viņam tač ir 2-as kājas. Viņš var uz tām nostāvēt. Re kā kratās, raustās, bet taču nekrīt! Tad jau viss kārtībā. Gan drīz kāds izkāps un arī viņš varēs apsēsties."
Vai arī "hehe, kā man paveicās ka es dabūju apsēsties atšķirībā no tās vecās tantiņas ar tām 2-ām smagajām tašām, hehe" :)