Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2021-05-28 20:09:00

Nianses
Es ceru, ka visi zina anekdoti par niansēm

Es viņu atcerējos runājot par pašreizējo aktīvismu un propagandu, specifiski klimata - pārtikas - ekoloģijas un tml saistītās jomās.

Tur tātad arī ir nianses.

Problēmas protams, pastāv, bet tas uz ko mēģina virzīt vairums propogandētāju, pēc manām domām nestrādās un ir aplami.

Paskaidroju:

Pašreizējā propaganda ir vērsta uz atteikšanos, sevis ierobežošanu un pieticību. Sagaidāmā aina: ļoti daudz vienkāršu cilvēku kas dzīvo mazās telpās, ēd standarta augu izcelsmes pārtiku un ne pārāk ceļo. Tāds skudru pūznis. Faktiski zināmā mērā atgriešanās senākos laikos kad cilvēki dzīvoja vienkāršas dzīves un viņiem bija relatīvi maz iespēju. Tas nav tas ko vajadzētu.

Tas ko vajadzētu - spiest nevis uz atteikšanos bet uz tehniskiem pārveidojumiem un nākamās kārtas industrializāciju. Oranžērijas un fermas - hermētiskos blokos kuri izvietoti tuksnešos, pazemē, vēlāk arī ārpus Zemes. Sagaidāmā aina - cilvēki ēd to pašu šasliku etc., brīvi ceļo, dzīvo savrupmājās. Aizvien lielākas planētas platības tiek atbrīvotas no industriālās klātbūtnes jo industrija tiek izvietota zonās kurās ekosistēmas nav.

Bottom line: Nestāstiet man idejas par ierobežošanos, stāstiet man idejas par variantiem kā ražot daudz enerģijas un pārtikas projām no dzīvās dabas.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2021-05-29 15:44 (saite)

Sausais atlikums: Problēma [pamata] nav tas ka mēs ēdam gaļu un nav tas, ka mēs lidojam ar turborekatīvajiem dzinējiem ( tas ražo CO2 bet maz). Problēma pamatā ir a) virszemes plakanā lauksaimniecība b) TECi - elektrības ražošana dedzinot ogļūdeņražus. Nu un iekšdedzes dzināji masu transportā arī, tur nomainīt ar elektriskajiem (ja elektrību neražo TECi)un ūdeņraža iekšdedzes (atkal ja ūdeņradi neražo ar elektrību kuru ražo TECi) meiko sensu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2021-05-29 15:54 (saite)

Jā, es tam principā piekrītu. Nepiekrītu tikai tam, ka šie risinājumi ir iespējami pietiekami tuvā nākotnē.

Ā, un vēl viena lieta ir milzīgais atkritumu apjoms - ne tikai tas, ko mēs turpinām ražot, bet arī jautājums, kā attīrīt ekosistēmu no jau saražotā (un es te nedomāju tikai ķipa getliņus un okeānu atkritumu salas, lai gan jāsāk ar tiem, bet arī ķīmisko un mikroplastmasu piesārņojumu). Un atkal es redzu to pašu: jau esošā piesārņojuma mazināšanai ir vajadzīgas jaunas nākotnes tehnoloģijas, bet vai uz šo sapņu rēķina mums vajadzētu bez sirdsapziņas pārmetumiem turpināt ražot jaunu bezjēdzīgu atkritumu kalnus, jo "kaut kad jau savāks"? Vai zero-waste idejas tādēļ ir apsmejama lieta, ka "varbūt kaut kad nākotnē tehnoloģijas visu atrisinās"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-05-29 16:05 (saite)

/Nepiekrītu tikai tam, ka šie risinājumi ir iespējami pietiekami tuvā nākotnē./

Nu tur diemžēl ir vienkārši - vai nu paspēsim vai nē.

Par atkritumiem: Jā tu pareizi pieminēji problēmu, ir 2 atkritumu veidi - koncentrētie un dispersie. Koncentrētie pincipā ir rūda, tur jau tiek izstrādāti un lietoti no kalnrūpniecības/ ķīmiskās rūpniecības aizgūti separācijas, derivatizēšanas, sadalīšanas, koncentrēšanas utt paņēmieni. Dispersie ir sarežģītāka problēma, tur tiešām jāskatās kā nenogādāt tos vidē.

Neražot klāt bezjēdzīgus jaunus? Jā te ir vieta kur kapitālisms ir jāregulē un kur izskatās ka pilnīgi brīvs tirgus kombinācijā ar mārketingu ir veids kā resursus strauji pārvērst atkritumos un peļņas summās. Ko darīt? Nu principā to ko jau dara - viena lieta ir ka tagad lietas darbmūža tīša saīsināšana aiz komerciāliem apsvērumiem daudzās valstīs skaitās ekonomisks noziegums, par to firmas izputina un cilvēkus sēdina cietumā. Ir precedenti. Bet tas ir tikai sākumstadijā, tur ir daudz ko darīt. Otra lieta ir modes industrija - apģērbiem nav jābūt uz vienu sezonu, jo tie materiāli reāli ir pietiekami izturīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2021-05-29 16:20 (saite)

Varbūt tā vietā, lai "regulētu kapitālismu" (ko, kā pats nodemonstrēji, var tikai ar to pašu dzīves kvalitātes samazināšanu un austerity plāniem), ir vērts domāt nevis ātri, bet gudri un mēģināt izfigurēt, kā padarīt atkritumu ierobežošanu vērtīgu? Cilvēki uzņēmējdarbībā un industrijā visnotaļ prot domāt ilgtermiņā, ja tikai ir motīvs to darīt.

Planētas nepadiršana nav slikts motīvs, bet te, kā reizi, lāča pakalpojumu izdara aktīvistu ķērkšana, kas nepieļauj kompromisus un parciālus risinājumus un kas sīkas problēmas uzpūš par lielām un lielas — par apokaliptiskām. Nevajag censties ierobežot biznesu ražojošajā galā, vajag censties būvēt biznesu patērējošajā (bet tas, protams, ir grūtāk, kā spiegt, lai mamma-valsts atnāk un aizliedz spēlēties).

Zero-waste ir pilnīgs nonsenss, ja vien nedzīvo mednieku-vācēju sabiedrībā, tā vietā vajag domāt veidus, kā atkritumus efektīvi savākt un pārstrādāt. Tam, savukārt, vajag kaudzēm lētas enerģijas, līdz ar to BŪVĒJIET REAKTORUS, CILVĒKI, UZ KATRA STŪRA PA SMRam, HIPIJI MUMS JAU APĒDA LIDOJOŠĀS MAŠĪNAS, NEATKĀRTOSIM TO PAŠU VĒLREIZ

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-05-29 16:26 (saite)

/ Nevajag censties ierobežot biznesu ražojošajā galā, vajag censties būvēt biznesu patērējošajā (bet tas, protams, ir grūtāk, kā spiegt, lai mamma-valsts atnāk un aizliedz spēlēties)./

Apmēram šis jā. Nu izņemot tiešām ``apoptozes`` stila podjobkas masu produkcijā, to vajag definēt par krāpniecību kas tas arī ir.

Un jā tas nozīmē neierobežot ražotājus, bet ierobežot/ kontrolēt pārtirgotājus, sekojot lai nav situācijas ``maza fleška vai štekeru pāreja ir iepakoti puskilogramā skaisti apdrukātas plastmasas/ kartona jo tā lūk pievilcīgi izskatās``

Par atkritumiem, kā jau es minēju koncentrētie jau sen ir rūda, problēma ir ar dispersajiem, nu tiem pašiem steroīdu mimētiķiem vidē un tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2021-05-29 16:32 (saite)

Kartonu var samērā triviāli pārstrādāt, plastmasas iepakojumu ražotājiem vajag subsidēt pāreju uz degradējamiem polimēriem, jo izturīgos un ilgspēlējošos iepakojumiem vienkārši nevajag. Lai taču ir iepakojumi, tos var risināt inteliģentāk, kā ar banošanu.

Un ar dispersajiem atkritumiem tiešām ir problēma (un, atkarībā no atkritumu veida, reizēm visai pamatīga), bet tur ir arī jaunas iespējas izaugsmei, attīstībai un, jā, peļņai, pārstāsim kautrēties no šī jēdziena.

Vajag laicīgi sākt eļļot sliedes šādu atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesiem, tur ir jauni apvāršņi gan R&D, gan industrijai, un ir skaidrs, ka valstis ar saviem valdniekiem-viendienīšiem to nedarīs vai vismaz centīsies pēc iespējas lielāku darīšanu tik un tā atdot privātajam sektoram, tikai vispirms tēlojot darbošanos un apkraujot to ar pēc iespējas lielākiem sarkanās lentes kalniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-05-29 16:37 (saite)

Jautājums uz domāšanu: kā koriģēt privātajiem laika preferenci?

Privātajam gribas piķi šovakar nevis drusku vairāk piķa pēc gada.

Piemērs:

Visiem zināmais radioteleskops.

Privātie: Strauji nodosim alumīnijā, būs piķis nopirksim dāču.
Žagars: izmisīgi cenšas nosargāt jo saprot kāda vērtība tā potenciāli ir.

Problēma ir tajā ka daudzi privātie domā kā privātie šajā piemērā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2021-05-29 16:51 (saite)

Tendence uz augstu laika preferenci ir raksturīga cilvēkiem kā tādiem. Viss demokrātijas institūts ir augsta laika preference varas izpausmēs. Kā to atsvērt? Ar gradienta maiņu, kas, līdzīgi tevis jau minētajam politikas nultajam likumam, ir labi aizmirsts, bet arī labi zināms rīks reālu (pretstatā aktīvistiskām) pozitīvu pārmaiņu radīšanai.

Cilvēka iebūvēto mērkaķi ir grūti pārliecināt neņemt vienu cepumu šodien, lai tiktu pie pieciem cepumiem rīt, savukārt cilvēka iebūvēto, ē, cilvēku ir grūti pārliecināt pievaldīt savu mērkaķi, ja perspektīvā ir tikai tie paši pliekanie cepumi.

Ir vajadzīgs tāds status quo, kur zema laika preference atmaksājas tik ļoti, ka īstermiņa maziskā alkatība vairs nav pat vienā taksonomiskajā kategorijā ar ilgtermiņa episko alkatību, vienalga, vai apelējot pie ideālistiskās, vai pragmatiskās puses (viena otru, protams, neizslēdz). Pirms 50 gadiem cilvēki to vēl saprata. Ar mūsdienu kabatas kalkulatoru līmeņa tehniku notika ekspedīcijas uz Mēnesi un gandrīz uz Marsu, jaunu pilsētu celtniecība, masīvu tempu un apjomu sasniegumi visur, jo cilvēkiem bija redzams, ka nākotnē visa būs tik daudz vairāk un labāk, ka tādas nākotnes dēļ ir vērts savilkt jostu, uzrotīt piedurknes un darīt lietas.

Kas vairāk? Valdības gan Štatos, gan Rietumeiropā to lielā mērā saprata un gan investēja šajos centienos, gan ar tiem nodarbojās pašas. Tagad? Tagad esam nonākuši pie sasistas siles, kur līdzekļi tiek tērēti lielo kompāniju ierobežošanas centieniem, kvotu pildīšanai un antimeritokrātiskai propagandai. Tas gan nav par šo tēmu, par tēmu ir tas, ka uz zemu laika preferenci tendēts "sociālās enerģijas" gradients ir iespējams, ir bijis iespējams un, domājams, nav gluži par vēlu mēģināt pie tāda atgriezties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hedera
2021-05-29 18:27 (saite)

"Zero-waste ir pilnīgs nonsenss, ja vien nedzīvo mednieku-vācēju sabiedrībā, tā vietā vajag domāt veidus, kā atkritumus efektīvi savākt un pārstrādāt. Tam, savukārt, vajag kaudzēm lētas enerģijas, līdz ar to BŪVĒJIET REAKTORUS, CILVĒKI, UZ KATRA STŪRA PA SMRam"

Zero-waste pieeja nav pilnīgs nonsenss. Starp citu, "domāt veidus, kā atkritumus efektīvi savākt un pārstrādāt" vispār ir viens no lielajiem zero-waste pamatpunktiem: reduce, reuse, recycle.

Zero-waste ir par savu patēriņa apzinātību, kas starp citu labvēlīgi ietekmē arī tīri privāto dzīvi finansiālā ziņā - padomāt divreiz, vai tev tiešām vajag šo kārtējo jauno spīdīgo sūdiņu, kuru varbūt nopirksi un nemaz nelietosi. Un ja nu tiešām ļoti vajag, varbūt kāds pa lēto pārdod lietotu, bet vēl derīgu tieši tādu pašu sūdiņu. Tāpat arī tas dod papildus sociālo labumu - pirms met ārā vēl lietojamu mantu, nenoslinko un piedāvā kādam par velti/pa lēto, jo kāds cits varbūt nevar vispār neko atļauties nopirkt. Mēs te dzīvojam dzīvojam sistēmā, kur no vienas puses mums stāsta kaut ko par ekonomisko izaugsmi un patērētāju pirktspēju, kamēr tai pat laikā vienlaicīgi gan krājas atkritumu kalni, gan daļa sabiedrības nevar atļauties nopirkt ēst un apģērbu. Manuprāt, nav efektīva sistēma.

Lūdzu neuztveriet šo kā personisku uzbraucienu, bet tavi un ctulhu gadu no gada atkārtotie argumenti, ka vegāni/zero-waste/pārējie eko hipiji ir stulbeņi, tā vietā vajag domāt tehnoloģijas, man arvien vairāk sāk izskatīties pēc pārgudru dīvānpirdēju ļerkstēšanas. Taču katru reizi, kad eko-hipijs maisu ar drēbēm nevis izmet miskastē, bet atdod citiem lietošanai, viņš ekoloģijai izdara lielāku labumu par visiem jūsu vairāku gadu komentāriem "vajag domāt tehnoloģijas" kopāņemtiem.

"BŪVĒJIET REAKTORUS"

Jā, lūk, ja ir lieta, kur eko-hipijus (un ne tikai) vajag izglītot, tad tas ir šis jautājums. Sabiedrībā ir milzīgas bailes no atomenerģijas - ieguldiet savu laiku un diršanās kāri cilvēku izglītošanā, no tā būs lielāka jēga nekā kārtējo reizi stāstīt viņiem par nākotnes tehnoloģijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2021-05-29 18:38 (saite)

Well, protams, ka no manas puses tā ir dīvānā piršana, jo reaktoru un reciklāžas staciju projektēšana un būvēšana ir ļoti tālu no jebkā, jo varētu nosaukt par manu lauciņu.

Kas attiecas uz vegāniem, ekohipijiem un citiem mazajiem meža dīvainīšiem, tad, manis pēc, lai taču viņi dzīvo pa savam, manas skābās alus atraugas te noteikti nevajadzētu pārprast par aicinājumiem viņus kaut kā apspiest. Man šķiet, ka apjoms, kurā kaut ko var ietekmēt ar ēšanas paradumu maiņu vai staigāšanu pa humpalām, uz reālo problēmu fona ir plāksteris mironim, bet lai jau, tieši tikpat nekāds ir arī šādu izdarību negatīvais iespaids.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2021-05-29 23:32 (saite)
	/ ieguldiet savu laiku un diršanās kāri cilvēku izglītošanā, no tā būs lielāka jēga nekā kārtējo reizi stāstīt viņiem par nākotnes tehnoloģijām. / Sure. Daram. Vienīgi izglītošana = kopainas parādīšana + perspektīvas parādīšana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: