Kartonu var samērā triviāli pārstrādāt, plastmasas iepakojumu ražotājiem vajag subsidēt pāreju uz degradējamiem polimēriem, jo izturīgos un ilgspēlējošos iepakojumiem vienkārši nevajag. Lai taču ir iepakojumi, tos var risināt inteliģentāk, kā ar banošanu.

Un ar dispersajiem atkritumiem tiešām ir problēma (un, atkarībā no atkritumu veida, reizēm visai pamatīga), bet tur ir arī jaunas iespējas izaugsmei, attīstībai un, jā, peļņai, pārstāsim kautrēties no šī jēdziena.

Vajag laicīgi sākt eļļot sliedes šādu atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesiem, tur ir jauni apvāršņi gan R&D, gan industrijai, un ir skaidrs, ka valstis ar saviem valdniekiem-viendienīšiem to nedarīs vai vismaz centīsies pēc iespējas lielāku darīšanu tik un tā atdot privātajam sektoram, tikai vispirms tēlojot darbošanos un apkraujot to ar pēc iespējas lielākiem sarkanās lentes kalniem.