Varbūt tā vietā, lai "regulētu kapitālismu" (ko, kā pats nodemonstrēji, var tikai ar to pašu dzīves kvalitātes samazināšanu un austerity plāniem), ir vērts domāt nevis ātri, bet gudri un mēģināt izfigurēt, kā padarīt atkritumu ierobežošanu vērtīgu? Cilvēki uzņēmējdarbībā un industrijā visnotaļ prot domāt ilgtermiņā, ja tikai ir motīvs to darīt.

Planētas nepadiršana nav slikts motīvs, bet te, kā reizi, lāča pakalpojumu izdara aktīvistu ķērkšana, kas nepieļauj kompromisus un parciālus risinājumus un kas sīkas problēmas uzpūš par lielām un lielas — par apokaliptiskām. Nevajag censties ierobežot biznesu ražojošajā galā, vajag censties būvēt biznesu patērējošajā (bet tas, protams, ir grūtāk, kā spiegt, lai mamma-valsts atnāk un aizliedz spēlēties).

Zero-waste ir pilnīgs nonsenss, ja vien nedzīvo mednieku-vācēju sabiedrībā, tā vietā vajag domāt veidus, kā atkritumus efektīvi savākt un pārstrādāt. Tam, savukārt, vajag kaudzēm lētas enerģijas, līdz ar to BŪVĒJIET REAKTORUS, CILVĒKI, UZ KATRA STŪRA PA SMRam, HIPIJI MUMS JAU APĒDA LIDOJOŠĀS MAŠĪNAS, NEATKĀRTOSIM TO PAŠU VĒLREIZ