ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-05-28 20:09:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nianses
Es ceru, ka visi zina anekdoti par niansēm

Es viņu atcerējos runājot par pašreizējo aktīvismu un propagandu, specifiski klimata - pārtikas - ekoloģijas un tml saistītās jomās.

Tur tātad arī ir nianses.

Problēmas protams, pastāv, bet tas uz ko mēģina virzīt vairums propogandētāju, pēc manām domām nestrādās un ir aplami.

Paskaidroju:

Pašreizējā propaganda ir vērsta uz atteikšanos, sevis ierobežošanu un pieticību. Sagaidāmā aina: ļoti daudz vienkāršu cilvēku kas dzīvo mazās telpās, ēd standarta augu izcelsmes pārtiku un ne pārāk ceļo. Tāds skudru pūznis. Faktiski zināmā mērā atgriešanās senākos laikos kad cilvēki dzīvoja vienkāršas dzīves un viņiem bija relatīvi maz iespēju. Tas nav tas ko vajadzētu.

Tas ko vajadzētu - spiest nevis uz atteikšanos bet uz tehniskiem pārveidojumiem un nākamās kārtas industrializāciju. Oranžērijas un fermas - hermētiskos blokos kuri izvietoti tuksnešos, pazemē, vēlāk arī ārpus Zemes. Sagaidāmā aina - cilvēki ēd to pašu šasliku etc., brīvi ceļo, dzīvo savrupmājās. Aizvien lielākas planētas platības tiek atbrīvotas no industriālās klātbūtnes jo industrija tiek izvietota zonās kurās ekosistēmas nav.

Bottom line: Nestāstiet man idejas par ierobežošanos, stāstiet man idejas par variantiem kā ražot daudz enerģijas un pārtikas projām no dzīvās dabas.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2021-05-29 16:32 (saite)
Kartonu var samērā triviāli pārstrādāt, plastmasas iepakojumu ražotājiem vajag subsidēt pāreju uz degradējamiem polimēriem, jo izturīgos un ilgspēlējošos iepakojumiem vienkārši nevajag. Lai taču ir iepakojumi, tos var risināt inteliģentāk, kā ar banošanu.

Un ar dispersajiem atkritumiem tiešām ir problēma (un, atkarībā no atkritumu veida, reizēm visai pamatīga), bet tur ir arī jaunas iespējas izaugsmei, attīstībai un, jā, peļņai, pārstāsim kautrēties no šī jēdziena.

Vajag laicīgi sākt eļļot sliedes šādu atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesiem, tur ir jauni apvāršņi gan R&D, gan industrijai, un ir skaidrs, ka valstis ar saviem valdniekiem-viendienīšiem to nedarīs vai vismaz centīsies pēc iespējas lielāku darīšanu tik un tā atdot privātajam sektoram, tikai vispirms tēlojot darbošanos un apkraujot to ar pēc iespējas lielākiem sarkanās lentes kalniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-05-29 16:37 (saite)
Jautājums uz domāšanu: kā koriģēt privātajiem laika preferenci?

Privātajam gribas piķi šovakar nevis drusku vairāk piķa pēc gada.

Piemērs:

Visiem zināmais radioteleskops.

Privātie: Strauji nodosim alumīnijā, būs piķis nopirksim dāču.
Žagars: izmisīgi cenšas nosargāt jo saprot kāda vērtība tā potenciāli ir.

Problēma ir tajā ka daudzi privātie domā kā privātie šajā piemērā.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-05-29 16:51 (saite)
Tendence uz augstu laika preferenci ir raksturīga cilvēkiem kā tādiem. Viss demokrātijas institūts ir augsta laika preference varas izpausmēs. Kā to atsvērt? Ar gradienta maiņu, kas, līdzīgi tevis jau minētajam politikas nultajam likumam, ir labi aizmirsts, bet arī labi zināms rīks reālu (pretstatā aktīvistiskām) pozitīvu pārmaiņu radīšanai.

Cilvēka iebūvēto mērkaķi ir grūti pārliecināt neņemt vienu cepumu šodien, lai tiktu pie pieciem cepumiem rīt, savukārt cilvēka iebūvēto, ē, cilvēku ir grūti pārliecināt pievaldīt savu mērkaķi, ja perspektīvā ir tikai tie paši pliekanie cepumi.

Ir vajadzīgs tāds status quo, kur zema laika preference atmaksājas tik ļoti, ka īstermiņa maziskā alkatība vairs nav pat vienā taksonomiskajā kategorijā ar ilgtermiņa episko alkatību, vienalga, vai apelējot pie ideālistiskās, vai pragmatiskās puses (viena otru, protams, neizslēdz). Pirms 50 gadiem cilvēki to vēl saprata. Ar mūsdienu kabatas kalkulatoru līmeņa tehniku notika ekspedīcijas uz Mēnesi un gandrīz uz Marsu, jaunu pilsētu celtniecība, masīvu tempu un apjomu sasniegumi visur, jo cilvēkiem bija redzams, ka nākotnē visa būs tik daudz vairāk un labāk, ka tādas nākotnes dēļ ir vērts savilkt jostu, uzrotīt piedurknes un darīt lietas.

Kas vairāk? Valdības gan Štatos, gan Rietumeiropā to lielā mērā saprata un gan investēja šajos centienos, gan ar tiem nodarbojās pašas. Tagad? Tagad esam nonākuši pie sasistas siles, kur līdzekļi tiek tērēti lielo kompāniju ierobežošanas centieniem, kvotu pildīšanai un antimeritokrātiskai propagandai. Tas gan nav par šo tēmu, par tēmu ir tas, ka uz zemu laika preferenci tendēts "sociālās enerģijas" gradients ir iespējams, ir bijis iespējams un, domājams, nav gluži par vēlu mēģināt pie tāda atgriezties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?