ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-03-05 13:27:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Palasīju,
ko tas teātra direktors saka:

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/moralos-kompasus-neviens-nav-atcelis-14258208

Okej it kā daudz kas meiko sensu un tml bet klātesoša ir parastā bieži sastopamā konservatīvo kaite - dievs velkas līdzi. Nu kā viņš nesaprot, ka dievs (monoteisms) ir par to pašu, ko viņš pamatoti pārmet politkorektumam. Tas atkal ir viens aksiomātiski patiesais viedoklis (kā saka krišjānis - patiesība) un tātad visi kas oponē ir ļauni. Tas ir tas pats politkorektums, skats no sāniem.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2021-03-05 21:20 (saite)
Nē, jo nevar izmērīt, ka Bēthovens ir labāks par Bīveru. Vai tad viss jau aizmirsies?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-03-05 21:39 (saite)
Ja nevar, tad, acīmredzot, tur nav, ko mērīt. Vai nevar, man nav ne jausmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-05 22:54 (saite)
Vienkārši JĀZINA, jo inteliģents aģents to nevar nezināt. Imo pat ar mūziku nepazīstams aģents uzreiz sapratīs atšķirību, pat ja viņa aģentūra nekad nav saskārusies ar konkrēto dihotomiju. Ir lietas, kuras tu "uzreiz zini", ja tev ir kaut rudimentāla inteliģence ārpus tīra "reasoning", kas piemīt pat datorprogrammām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-05 23:12 (saite)
OK, pieņemsim man vispār nav pieejama skaņu pasaule, centrālais kurlums iedzimts un tml. Es joprojām esmu inteliģents aģents. Ko es varu par to zināt? Kā es ``uzreiz` zināšu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 00:03 (saite)
Tad neko. Tāpēc jau bija tā fabula par aklajiem gudrajiem, kas taustīja ziloni neko nesaprastami no tā būības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-06 00:05 (saite)
Tas ir, ja es pareizi sapratu tavu konceptu, hipotētiskais kurlais paskatoties uz notīm nevar izpīpēt kurš talantīgāks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2021-03-06 04:35 (saite)
Pilnīgi noteikti nepiekrītu tādai tēzei, bet zinu, ka tev tas ir apakšgadījums šim uzskatam, kā sakarā tu ļoti korekti novērtēji situāciju — "mēs savos spriedumos izejam no dažādām premisām, kuras nav savietojamas savā starpā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-03-05 22:13 (saite)
Man sāk šķist ka šitie 2 komponistu salīdzinājumi vispār ir nu teiksim tā nepareizi noformulēti jautājumi, tipa kas ir labāks lode vai piramīda

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-05 22:57 (saite)
Nē, tas nav korekts salīdzinājums, jo mēs runājam par dažādām magnitūdēm vienā un tajā pašā laukā. Es varu saprast "gaumes lietu", kad kādam nepatīk Bēthovens, jo viņš orķestrē savu mūziku pārāk skaļi un pompozi, bet ne tajā kategorijā, kur viņu salīdzina ar absolūti stulbiem un netalantīgiem cilvēkiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-05 23:10 (saite)
OK, tad tas ir primitīvs vs advancēts. Primitīvam verķim, tb tam bīberam arī ir savs pielietojums, nu tur krodziņā fōnā droši vien, bēthovenam ir cits pielietojums, to iet klausīties uz spec. koncetrzālēm ja es pareizi saprotu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 00:06 (saite)
Bet mūsu nesaskaņa jau nav par utilitāro mūzikas pielietojumu. Es pats klausos daudz huiņas, bet tas man neliedz saprast kotletes no mušām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-06 00:10 (saite)
Tas ko mēģinu saprast ir tas tavs koncepts ``vienkārši zināt``. Cik es saprotu tad mūziku saprast arī ir jāmācās tur nevar vienkārši zināt, nu tas ir tāpat kā valoda. Tu viņu zini un vari atkodēt vai nezini un nevari. Tb ja mums ir 2 teksti valodā ko es nezinu [ un vispār hieroglifos] un viens ir ģeniāla poēma, bet otrs kantora bilance tad es huj atšķiršu, nekāda ``tāpatzināšana`` nepalīdzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 08:49 (saite)
Ir daudzas lietas, kuras cilvēki "vienkārši zina". Sirdsapziņas balss būtu viens piemērs. Cilvēki (izņemot šauru grupu psihopātu) "zina", kas ir izdarījuši kādu grēcīgu lietu un instinktīvi par to kaunas. Šī zināšana izriet no līdzības ar Dievu pēc kura "ģīmja un līdzības" cilvēks taisīts. Zvēriem un lopiem šāda sajūta nepiemīt, jo viņi nav ēduši no ļaunā/labā atzīšanas koka.
Tieši tā pat mēs jau instinktīvi zinām kura māksla ir labāka, modernā "kaka pa kanvasu" vai "nēģeri repo par mauku drāšanu" un Bēthovens vai Mikelandželo. Mēs zinām tā pat vien, jo esam cilvēki. To der atcerēties un būt par to priecīgiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-06 10:59 (saite)
Tas izklausās skaisti, bet šķiet ka tas tā nestrādā. Sirdsapziņa bez zināšanas un saprašanas ir briesmīga lieta. Kaut kas tāds kā nevadāma lidmašīna. Ceļš uz katastrofu. Piemērs: Revolucionārā sirdsapziņa, ārieša sirdsapziņa, inkvizitora sirdsapziņa. Sirdsapziņa tur visur patiešām ir , piemēram inkvizitors no tiesas vēlas izglābt ķecera dvēseli. Ievaddati ir nepareizi => rezultāts ir briesmīgs. Bet sirdsapziņa ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2021-03-06 03:42 (saite)
Tas ir ne tik ļoti nepareizi noformulēts jautājums kā līdz galam nenoformulēts jautājums. Tāpat kā lodes un piramīdas gadījumā atbilde ir atkarīga no tā kas tiek saprasts ar vārdu "labāks", bet tajā brīdī, kad to centos definēt arī sabruktu visa premisa par lietu zināšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 14:44 (saite)
Tieši tāpēc mums ir intelekts. Kopš Dekarta un racionālisma mēs esam sev aizlieguši to lietot vai izliekamies, ka tas nepastāv jo muh evidences.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-06 16:23 (saite)
Intelekts ir informācijas pārveidotājs, evidences ir ieejas dati. Nav datu - nav rezultāta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2021-03-06 18:36 (saite)
Tad laiks izmantot intelektu un saprast kamdēļ mēs domājam tā vai citādāk. Ja Tu pat necenties aizdomāties ko Tu saproti ar vārdu "labāks", tad tas liecina tikai par intelektuālo slinkumu, nevis intelekta pārpilnību. Tu izliecies, ka "labāks" ir pašsaprotama un atomāra īpašība un tālāk veido uz tā bāzes argumentāciju, bet patiesībā tā ir kompleksa funkcija no vairākiem mainīgajiem pat priekš viena subjekta un atsevišķi mainīgie atšķirsies no subjekta uz subjektu. Mūzikas gadījumā ir ļoti daudz lietu ko var salīdzināt un kas veido viena vai cita prāt labāku mūziku. Sākot ar tīri subjektīvām sajūtām klausoties skaņdarbu pirmo reizi un tad atkārtoti, sociālais mūzikas novērtējums (jo būs daudzi, kas teiks, kas Bahs ir labāks, pat ja viņi neko daudz no tā nav dzirdējuši un varbūt viņš tiem nemaz nepatīk), mūzikas oriģinalitāte, tās kompleksitāte un cik daudz priekšzināšanu ir bijušas vajadzīgas lai to vispār radītu, muzikālie instrumenti un paņēmieni, kas tajā ir izmantoti un noteikti daudzas citas lietas, kas pašas par sevi ir veselas atsevišķas kategorijas. Un kādam varbūt bībers būs labāks par bahu jo ar labumu viņš saprot tikai to cik labi var pie mūzikas uzdejot zaļumballē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 19:09 (saite)
Tā ir sofistika. Tieši pateicoties šāda veida domāšanai mēs esam nonākuši woke laikmetā. Es ticu, ka visiem cilvēkiem ir spēja saprast zināmu bāzi pamatlietu, kas nav reducējama. Tāda kas ir self contingent. Var to saukt par intelektuālo intuīciju, piemēram. Sākot nodarboties ar bezgalīgi regresīvu "reasoning", mēs bieži aizplīvurojam būtību, kuru mūsu sirdsapziņa korekti jau pateikusi priekšā, bet mēs priekš tā taču esam pārāk gudri un racionāli. Tāpēc mums šodien var notikt nopietnas diskusijas par to vai ir vai nav okej bērnus barot ar hormoniem un aiz pieaugušo untumiem un paštīksmināšanās mēģināt manipulēt ar to dabisko attīstību, konstruējot mūžīgi nelaimīgus frankenšteina monstrus, kuriem jārij antidepresanti un citas zāles, lai spētu adekvāti eksistēt. Jo redz, mēs nevaram vienkārši pateikt, ka tas ir wrong, because it's wrong. Ar izmanīgu sofistiku varam pierādīt visu, lai gan ar "gara acīm" skatoties, vairums sevī saprot, ka tas ir wrong. Mēs esam audzināti ignorēt visu, kas saistās ar šo dabisko lietu kārtību, jo mēs taču esam homo novus, augstāk attīstītas būtnes par kaut kādiem veco laiku pāķiem, kas neko nezināja par gender teorijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2021-03-06 20:12 (saite)
Manuprāt Tu nodarbojies ar sofistiku kad atsakies runāt un analizēt lietu būtību. Instinkti var būt pareizi un nepareizi, tamdēļ mums ir prāts ar ko domāt un tās saprast augstākā līmenī par dzīvniecisko. Tu vari to darīt vai vari nedarīt, bet otrajā gadījumā Tu esi vienkārši morāli slinks vai spītīgs jo analizēt lietas mēdz novest pie secinājuma, ka tās nav tik vienkāršas kā čujs saka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 20:21 (saite)
Welp, es nevar diskursīvi "pierādīt", ka Bēthovens ir labāks par Bīberu, bet tāpēc neatteikšos no pārliecības, ka tā tiešām ir. Es neesmu slinks, jo godīgi atzīstu, ka tas ir kaut kas, ko saprotu at face value. Ir lietas, kas ir immutable un par tām var dot tikai mājienus, nevis kaut kādā konkrētā veidā nodemonstrēt. Ne velti dažādi svētie raksti ļoti bieži izklausās kriptiski. To mērķis ir uzvedināt cilvēku uz patiesības, liekot tā intelektam sakairināties un 'intuēt'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2021-03-06 21:13 (saite)
Bet Tu jau arī necenties, Tu pat nenonāc līdz jautājumam par to vai B ir labāks par otru B jo neesi definējis ko Tu saproti ar "labāks". Ne vienmēr tas ir vajadzīgs, bet ja gribās runāt par lietu fundamentālo dabu, tad ir lietas jādefinē un jāsaprot kamdēļ intuīcija saka to ko saka. Protams, vienkāršāk ir pateikt, ka "tas tā ir, tas ir vai nu saprotams vai nē un tur nav ko dziļāk rakties" bet tā ir klasiski slinka atbilde kad negribi neko pamatot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-06 22:55 (saite)
Labi. Tā mūzika ir labāka, jo tajā ir kaut kas no "divine". Tā spējīga pacelt cilvēka dvēseli spārnos un pietuvoties tai patiesībai un labumam, ko kristieši piedēvē Dievam. Tā bagātina iztēli un iedvesmo emocionāli, džkārt pat līdz katarsei. Vai tas tev ko izsaka? Vai ko tādu varētu teikt par Bīveri?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-06 22:56 (saite)
Bet tā ir funkcija ne tikai no mūzikas bet arī no mūzikas sapratēja, ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-07 02:27 (saite)
Protams. Tas ir tā pat kā ar jebkuru citu mākslu, kaut vai literatūru. Ja lasa tikai Harija Potera līmeņa beletristisku, neuzkrāsies bagāža, kas ļauj t.s. acquiring taste. To var tieši tā pat salīdzināt ar iemaņām kādā profesijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-07 10:39 (saite)
Nu jā tātad tas ir nevis ``vienkārši zināt`` bet efekts no tā ka kex ir dafiga lasījis/ klausījies, var salīdzināt un razbirajecca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-07 11:01 (saite)
Razbirajetsa, taču ne ar kādu redukcionisku rīzoningu. Protams, lietas vajag pieredzēt, lai saprastu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-03-07 11:15 (saite)
OK, šite ir viena incanta nianse, es nemācēšu pateikt par mūziku bet ar literatūru šitas strādā tradicionālajam pretējā virzienā arī, tipa ir cilvēki kas lasa tikai t.s. ``nopietno`` literatūru un nesaprot fantastiku. Un es baidos ka tas nav tāpēc ka fantastika būtu kaut kas prastāks, tas ir tāpēc, ka cilvēkam nav priekšstatu sistēmas un backgrounda, līdz ar to viņš nefiltrē tur ietvertos mesidžus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2021-03-07 23:16 (saite)
Jā, tas jau ir labāk. Protams, ka izsaka, katram šis kaut ko izteiktu. Lai arī grūti kvantificējamas, šādas sajūtas droši vien gandrīz jebkuram cilvēkam ir bijušas savas dzīves laikā par kaut ko, kas viņu ir patiesi momentā aizgrābis. Tiesa, es ticu, ka ir cilvēki, kas arī to pašu ir jutuši par Bīberu, bet noteikti mazāk nekā par Bahu, pat ja skatītu tikai to laika periodu kad abi ir blakuspastāvējuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?