Tā ir sofistika. Tieši pateicoties šāda veida domāšanai mēs esam nonākuši woke laikmetā. Es ticu, ka visiem cilvēkiem ir spēja saprast zināmu bāzi pamatlietu, kas nav reducējama. Tāda kas ir self contingent. Var to saukt par intelektuālo intuīciju, piemēram. Sākot nodarboties ar bezgalīgi regresīvu "reasoning", mēs bieži aizplīvurojam būtību, kuru mūsu sirdsapziņa korekti jau pateikusi priekšā, bet mēs priekš tā taču esam pārāk gudri un racionāli. Tāpēc mums šodien var notikt nopietnas diskusijas par to vai ir vai nav okej bērnus barot ar hormoniem un aiz pieaugušo untumiem un paštīksmināšanās mēģināt manipulēt ar to dabisko attīstību, konstruējot mūžīgi nelaimīgus frankenšteina monstrus, kuriem jārij antidepresanti un citas zāles, lai spētu adekvāti eksistēt. Jo redz, mēs nevaram vienkārši pateikt, ka tas ir wrong, because it's wrong. Ar izmanīgu sofistiku varam pierādīt visu, lai gan ar "gara acīm" skatoties, vairums sevī saprot, ka tas ir wrong. Mēs esam audzināti ignorēt visu, kas saistās ar šo dabisko lietu kārtību, jo mēs taču esam homo novus, augstāk attīstītas būtnes par kaut kādiem veco laiku pāķiem, kas neko nezināja par gender teorijām.