Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2018-05-16 10:38:00

Tātad Krišjānis teica, ka raganas pastāvot.

Attiecīgi Krišjānis ir relikts no šitiem.

http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/jelgavas-vestures-annales/raganu-medibas-jeb-pravas-kurzemes-un-zemgales-hercogistes-laika/

pēdējā prāva, cik var saprast - 1795g. Nemaz ne tik sen.

Līdz ar to mēs varam secināt, ka šī suga ir salīdzinoši bīstama ar islāma fundamentālismu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2018-05-16 12:50 (saite)

Nu tad tu esi maz redzējis, jo es nespeciālists būdams varu tev nosaukt veselu virkni būtisku pretrunu jēdzienā dievs konkrēti un jēdzienā pārdabiski spēki vispār. [dievs] ir viens no pretrunīgākajiem/ oksimoroniskākajiem jēdzieniem no man zināmajiem. Un tas tikai pašā virspusējā līmenī, jo manas zināšanas par filozofiju aprobežojas ar paša lasīto + parasto neprofila universitātes kursu.

/Kur veselais saprāts un filozofija runā pretī Dievam, tur filozofijai jāatkāpjas/

Nu piedod bet šitas saucas pazemība jeb ``gara nabadzība`` metaforiski izsakoties jeb tautas valodā `` es ir dumš un man ir labi``, tā gan nav lieta ar ko vajadzētu lielīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 12:58 (saite)

Bet nav jau tādas vienas filozofijas, kurai Dieva priekšā jāatkāpjas, ir tikai saraustīti cilvēku mēģinājumi kaut ko izdomāt bez Dieva, un labākās filozofijas ir tās, kuras apzinās cilvēka spēju - tai skaitā filozofijas - drausmīgo ierobežotību, un prot nošķirt starp momentiem, kad filozofija der, un momentiem, kad tā runā nevietā. Jo filozofijai jau var teikt, ka "viss ir jāapšauba un kritiski jāizvērtē", taču tad jābūt konsekventiem un jāapšauba arī pats šis izteikums, kas arī ļauj pazemīgāk raudīties uz pasauli, dzīvi un lietām.

Neviens normāls ticīgais nedomā par Dievu kā par jēdzienu. Dievs nav jēdziens, bet gan persona. Nav tādas lietas kā "jēdziens Jēzus Kristus".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-05-16 13:02 (saite)

Nu savā ziņā taisnība, es uzskatu ka filozofija ( vai filozofijas daudzskaitlī) ir tikai eksakto zinātņu rīks, apkalpojoša sistēma, interfeiss. Līdz ar to derīgākas ir tās filozofijas daļas, kas ir savietojamas ar eksakto zinātņu atziņām.

Patiesība ir tur ārā, viņu var izpētīt.

``Dievs nav jēdziens, bet gan persona.``

Aha un ``persona`` savukārt ir jēdziens :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 13:09 (saite)

Labi, ka atzini, un ir ļoti daudz filozofu, kuri tā nedomā, kuri moderno zinātnisko metodi uzskata tikai par neveiklu, brīzīem nereflektīvu dabas filozofijas papildinājumu vai atvasinājumu. Viss kārtībā.

Ja vēlies pašu jēdzienu "persona", tad savā ziņā jā, tas ir no agrīnās kristiešu teoloģijas ikdienas sarunvalodā iegājies termins. Bet kad mēs ikdienā kādu nosaucam par personu, mēs to visbiežāk nedomājam jēdzieniskā nozīmē. Sakot, ka Dievs nav jēdziens, bet vairāk uz personas pusi, es vairāk gribēju teikt, ka Dievs nav kaut kāds abstrakts filozofisks koncepts, ko brīvajā laikā paķidāt filozofiem un sofistiem, bet gan dzīvota realitāte, tāpat kā būtu absurdi, piemēram, runāt par "kāmja jēdzienu", ja kāmis ir tepat priekšā. Vai kristiešu Dieva gadījumā, piemēram, ir absudi runāt par "Pētera jēdzienu", jo Pēteris taču ir dzīvs cilvēks, nevis kaut kāda konceptuāla noteiksme.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-05-16 14:18 (saite)

Nu jā to es zinu ka filozofi mīl vārīties savā sulā pa tukšo un tad atjēdzas ka empīriskā pētniecība ir sen aizgājusi tālāk un viņu jēdzieni ir novecojuši.

Savukārt ar objektiem un jēdzieniem ir tā - kāmis un Pēteris ir empīriski novērojami objekti, dievs ne. Tātad dievs sanāk abstrakts jēdziens. Ja kristieši saka ka viņi pieredz dievu, tad pētnieki saka, ka viņi pieredz stāvokļus savās smadzenēs kurus izraisa domāšana par šo jēdzienu, jo var empīriski izpētīt, ka nekāds ārējs faktors uz viņiem neiedarbojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 14:24 (saite)

Ir daudzi filozofi, kurus nemaz neinteresē empīriskā pētniecība, jo viņi uzskata par pasauli un esamību empīriskā pētniecība kā metode neko būtisku un filozofiski relevantu pateikt nevar.

Nezinu par tevi, es katru dienu redzu Dievu un viņa darbus. Tu savukārt redzi progresu, ko es atkal neredzu. Tu redzi-empīriski novēro reliģiskos fanātiķus, es tādus neredzu. Utt. Tāpat kā, piemēram, es redzu mīlestību vai līdzcietību vai varu - neviens no minētajiem lielumiem nav empīriski konstaējams kaut kādos sūda mēraparātos.
Šie cilvēki jau nedomā par kaut kādu abstraktu Dievu, bet kristietības gadījumā par konkrētu personisku Dievu, kāds runā vai nolasās bībelē, un kas kļuvis par cilvēku Jēzu Kristu. Kristieši nedomā par jēdzienu "Dievs" apejot Jēzu Kristu. Nedz viņi vienkārši izdomā šādu jēdzienu un tad par to domā - viņi par Dievu ir dzirdējuši no citiem cilvēkiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-05-16 14:44 (saite)

/ jo viņi uzskata par pasauli un esamību empīriskā pētniecība kā metode neko būtisku un filozofiski relevantu pateikt nevar. /

Un vietā viņi piedāvā ko?

/Nezinu par tevi, es katru dienu redzu Dievu un viņa darbus./ Tu nerunā petiesību jo tu neredzi neko tādu, ko vasrētu izskaidrot tikai ar pārdabiskioem spēkiem, t.i. dievu. Ja redzētu - varētu parādīt arī man. Viss kas tev ir - reālu fenomenu fantastiskas interpretācijas kuras strīdas ar Okama principu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 16:10 (saite)

Vietā viņi piedāvā viskaut ko. Piemēram, neaizrauties ar debess ķermeņu pētniecību un pievērsties ētiskām tēmām, kā to darīja Sokrats. Utt.

Pirmkārt, es neko nemēģinu "izskaidrot". Cilvēks ikdienā staigā apkārt un dzīvo jau veselā pasaules ainā, "izskaidrošana" jau ir noteikta attieksme un mods vērstībā uz pasauli. Iskaidrošana ir kaut kas specifisks, man nevajag nodarboties ar izskaidrošanu, lai, piemēram, ieslēgtu datoru, ietu pa ielu, vērotu garāmgājējus un ēstu sviestmaizi. Es redzu pasauli, dabu, jā, varbūt ar īpašām brillēm es redzu visus atomus, neitronus un bla bla, kā viņi bloķējas, mijiedarbojas un kā cauri telpai šķeļas gaismas stari, kā gravitācijas rezultātā objekti krīt uz zemi utt, tas nemaina to, ka es to visu redzu kā fantastisku Dieva darbu, tas viss drīzāk apstiprina Dieva klātbūtni visā un visur, un viņa fantastisko gudrību un dziļumu, kas licis pamatus visai šai plejādei un kas to uztur pat atomārā līmenī tā, lai nākamajā brīdī viss esošais vienkārši neižšķīstu un vairs nebūtu. Fakts, ka ir esamība, nevis nekas, pats par sevi ir dievišķs brīnums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2018-05-16 19:17 (saite)

/Piemēram, neaizrauties ar debess ķermeņu pētniecību un pievērsties ētiskām tēmām, kā to darīja Sokrats. /

Nu un kā tās ētiskās tēmas viņi piedāvā pētīt?

/tas nemaina to, ka es to visu redzu kā fantastisku Dieva darbu/

Nē, to tu neredzi. Tu redzi fenomenus. Piedomāt klāt ``dieva darbu``, tā jau ir specifiska attkieksme, tavu smadzeņu īpatnību noteikta.

/Fakts, ka ir esamība, nevis nekas, pats par sevi ir dievišķs brīnums. /

Nē, jo neesamība vnk nav iespējama, tas jēdziens saturētu pretrunu. [Uj kā Krišjānis ir gulējis lekcijās par ontoloģiju....]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 21:39 (saite)

- Dažādi.
- Nē, es to redzu. Tu taču nevari ielīst manā galvā un pateikt, ko es redzu vai neredzu. Es redzu, ka pa ielu iet dzīvs, autonoms cilvēks, nevis labi nostrādāts biorobots, kas izskatās pēc cilvēka. Es redzu "dabas varenību", nevis redzu vispirms kaut kādu empīrisku abstraktu tukšumu x, un tad piedomāju klāt dabas varenumu. Utt.
- Lekcijās par ontoloģiju, kā jau visās filozofijas lekcijās, ir dažādas izpratnes par neesamības attiecībām ar esamību, turklāt ir dažādi varianti par to, kas vispār un kādos gadījumos ir loģiskā pretruna, un kad tā skaitās, kad neskaitās, sevišķi esamības vai neesamības jautājumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	axsys 2018-05-18 07:39 (saite)
	"Dabas varenība" jau nu pa lielam ir subjektīvs vai gaumes vērtējums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: