Vietā viņi piedāvā viskaut ko. Piemēram, neaizrauties ar debess ķermeņu pētniecību un pievērsties ētiskām tēmām, kā to darīja Sokrats. Utt.

Pirmkārt, es neko nemēģinu "izskaidrot". Cilvēks ikdienā staigā apkārt un dzīvo jau veselā pasaules ainā, "izskaidrošana" jau ir noteikta attieksme un mods vērstībā uz pasauli. Iskaidrošana ir kaut kas specifisks, man nevajag nodarboties ar izskaidrošanu, lai, piemēram, ieslēgtu datoru, ietu pa ielu, vērotu garāmgājējus un ēstu sviestmaizi. Es redzu pasauli, dabu, jā, varbūt ar īpašām brillēm es redzu visus atomus, neitronus un bla bla, kā viņi bloķējas, mijiedarbojas un kā cauri telpai šķeļas gaismas stari, kā gravitācijas rezultātā objekti krīt uz zemi utt, tas nemaina to, ka es to visu redzu kā fantastisku Dieva darbu, tas viss drīzāk apstiprina Dieva klātbūtni visā un visur, un viņa fantastisko gudrību un dziļumu, kas licis pamatus visai šai plejādei un kas to uztur pat atomārā līmenī tā, lai nākamajā brīdī viss esošais vienkārši neižšķīstu un vairs nebūtu. Fakts, ka ir esamība, nevis nekas, pats par sevi ir dievišķs brīnums.